Rta Intervija

Mākoņdatošanas pakalpojumu ieviešana Latvijas valsts pārvaldē līdz šim nav bijusi pietiekami mērķtiecīga, un līdzšinējā rīcība nav nodrošinājusi vienotu pieeju visā valsts pārvaldē, secinājusi Valsts kontrole (VK). Lai arī jau vairāk nekā desmit gadus dažādos dokumentos atzīta nepieciešamība apvienot valsts informācijas tehnoloģiju resursus, VARAM ministrija līdz šim nav nodrošinājusi pietiekami mērķtiecīgu un koordinētu rīcību, komentē valsts kontrolieris Edgars Korčagins -- Mākoņdatošana sniedz iespējas optimizēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursus, uzlabot drošību un samazināt izmaksas.

Valdībā šobrīd esot iestājusies zināma veida panika, kas nedaudz ir mitējusies. Par to liecinot koalīcijā esošo politiķu retorika, izmantojot frāzes par fašistiem un gangsteriem. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Linda Liepiņa. Viņa vērtēja, ka premjeres komunikācijā ar labklājības ministru saskatāma emocionāla vardarbība un sabiedrībai šobrīd esot lieliska iespēja vērot, kas notiek koalīcijā. Liepiņa neuzskata, ka notiktu valdības šūpošana, taču pieļauj neformālas sarunas par valdības gāšanu.

Valdības koalīcija šobrīd Latvijā ir tikai uz papīra, uzskata politoloģe Iveta Kažoka. Šķelšanās brieda jau ilgāku laiku un Zaļo un zemnieku savienība ir iešāvusi sev kājā, jo konkrētajā jautājumā par Stambulas konvenciju partija ir nonākusi pretrunā šo dokumentu savulaik apstiprinot un tagad pašai to noliedzot.  

Krievijas plašās dezinformācijas un propagandas kampaņas pirms svētdien, 28. septembrī, Moldovā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām Moldovai nav nekas jauns, jo tādas Krievija izvērsusi arī iepriekš pirms prezidenta un citām vēlēšanām. Taču ar Eiropas Savienības atbalstu Moldova tagad spēj labāk reaģēt uz tādām kampaņām. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja diplomāts un bijušais Eiropas Savienības vēstnieks Moldovā Jānis Mažeiks.  

ASV prezidenta Donalda Trampa noskaņojuma maiņa pret Krievijas diktatoru Vlaidmiru Putinu un izteikumi, ka Ukraina tomēr varētu atkarot savas teritorijas, ir jāvērtē piesardzīgi, jo esam pieraduši pie Trampa noskaņojuma mainīguma. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Transatlantiskās organizācijas vadītāja Sigita Struberga. Vērtējot pasaules līderu teikto ANO Ģenerālajā asamblejā, ka Krievijas karš Ukrainā tik drīz nebeigsies, eksperte sacīja, ka šā formāta sanāksme nemaz nav instruments, ar ko varētu piespiest Krieviju apturēt karu. Viņa arī prognozē Krievijas hibrīduzbrukumu pastiprināšanu Eiropai.

Dzelzceļa projektā „Rail Baltica” jau izprojektētu lietu ir vairāk par pieejamo naudu to īstenošanai, tāpēc iespējas sliežu ceļa izbūvei meklēs gan privātajā un publiskajā partnerībā, gan aizsardzības budžetā, jo „Rail Baltica” trase kalpos arī militārajiem pārvadājumiem. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atklāja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" dzelzceļa projekta jautājumos Kristīne Pudiste. -- Valdība vienojusies, ka līdz novembrim jāveic tehniski ekonomiskā analīze Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi. Satiksmes ministrija nupat atklātā konkursā izraudzījās ministrijas Valsts sekretāra vietnieci "Rail Baltica" dzelzceļa projekta jautājumos - Kristīni Pudisti.

Tiesībsarga biroja līdzšinējā darbā par maz pievērsta uzmanība vardarbībai pret bērniem ģimenēs un dažādās iestādēs. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja jaunā tiesībsardze Karina Palkova. Viņa uzsvēra, ka grib būt pārliecināta, ka bērni sociālās aprūpes centros vai slimnīcās var justies droši. Palkova arī izteicās, ka pienācīgā veselības aprūpē ne vienmēr ir vajadzīga papildu budžeta nauda. Tiesībsardze arī atklāja, ka atbildīgajām iestādēm šodien pieprasīs paskaidrojumus par Latvijas Televīzijas raidījumā „Aizliegtais paņēmiens” apgalvoto, ka psihoneiroloģiskajās slimnīcās tiek pieļauti būtiski bērnu tiesību pārkāpumi. -- Aizvadītajā nedēļā Saeimas vairākuma atbalstu guva un tiesībsardzes amatā stājās līdžinējā Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, tiesību zinātņu doktore Karina Palkova. Par savas darbības prioritātēm tiesībsarga amatā Karina Palkova izvirzījusi bērnu tiesību aizsardzību, digitālo drošību un cilvēktiesības digitālajā vidē, sociālo aizsardzību, v

No 23. līdz 26. septembrim ekonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības un 175 Latvijas uzņēmēji un organizāciju pārstāvji vairākas dienas uzturēsies Vāciju, lai piedalītos līdz šim lielākajā Latvijas biznesa vizītē. Šī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotā tirdzniecības misija apvieno vairāk nekā 100 Latvijas uzņēmumus no dažādām nozarēm. Vācija kā trešā lielākā ekonomika pasaulē Latvijai ir nozīmīgs tirgus, un vairāki uzņēmēji šajās dienās arī plāno parakstīt nozīmīgus sadarbības līgumus. Piemēram, netālu no Jelgavas plānots būvēt koka ēkas ar desmit tūkstošu kvadrātmetru platību, un tās pēc izgatavošanas vedīšot uz Hamburgu. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Aviācijas nozari bremzē sankcijas un jaunās normas, kā arī izmaksu pieaugums. Tā Latvijas Radio stāstīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Zigmārs Vestfāls. Šodien, 18. septembrī, notiks Rīgas Aviācijas forums, kurā Eiropas un Baltijas aviācijas uzņēmumu vadītāji un eksperti apspriedīs nozares problēmas un tendences Baltijā, Eiropā un pasaulē. Vestfāls teica, ka drošība aviācijā vienmēr ir uzmanības centrā, tomēr tiešu apdraudējumu civilās aviācijas nozarei šobrīd nav.

Šodien, 16. septembrī, valdībā bija paredzēts skatīt nākamā gada budžeta likumprojektu paketi, bet tas nenotiks, jo sarunas vēl turpinās. Kad budžeta likumprojektu paketi varētu skatīt valdībā, tas ir atkarīgs no koalīcijas partneriem – to vakar sacīja valdības vadītāja. "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics Latvijas Radio sacīja, ka katram savas partiju ambīcijas jāspēj nolikt tālāk un ka budžetā galvenā prioritāte ir valsts iekšējā un ārējā drošība, par ko visi jau sākotnēji bija vienojušies. Otra prioritāte – atbalsts jaunajām māmiņām un trešais – investīcijas izglītībā.

Somi savu robežu ļoti sargā. Somijai robeža ar Krieviju ir 1300 km un drošība ir tikpat aktuāla kā Latvijai - Latvijas vēstniece Somijā Dace Treija-Masī Latvijas Radio rīta raidījumā stāstīja, ka Somijā jau vairākus gadu desmitus darbojas īpaša pieeja valsts aizsardzībai – visaptverošā drošība, kurai ir sešas sastāvdaļas. -- 15. un 16. septembrī Latvijā uzturēsies Somijas prezidents Aleksandrs Stubs ar dzīvesbiedri Sūzanu Inesu-Stubu. Ar mūsu valsts prezidentu un amatpersonām plānots pārrunāt abu valstu divpusējās attiecības, sadarbību aizsardzības jomā, Baltijas jūras reģiona drošības jautājumus, kā arī Krievijas izvērsto karu pret Ukrainu un atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju. Plānots pārrunāt arī situāciju Tuvajos Austrumos. Kā Latvijas Radio sacīja Latvijas vēstniece Somijā Dace Treija-Masī, eksperti, raksturojot Somijas prezidentu Aleksandru Stubu, vispirms min viņa pieredzi.  

Pārvadātājiem nav pašmērķis apgrūtināt iedzīvotājus ar pārvietošanos, bet vēlme pievērst sabiedrības uzmanību, ka varētu būtiski samazināt pakalpojuma apmēru, ja valsts nepārskatīs ilgtermiņa līgumu cenas. To par nākamajā otrdienā, 16. septembrī, gaidāmo protesta akciju Latvijas Radio sacīja Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks. Virkne lielāko pasažieru pārvadātāju vienu stundu apstāsies ceļa malā vai neuzsāks maršrutu. Ošenieks nevarēja atbildēt, cik cilvēku pārvietošanos tas ietekmēs, bet akcijas laiks no pulksten 10 līdz 11 izvēlēts, lai netraucētu nokļūšanu uz darbu vai skolu.  

Tā ir ilūzija, ka valstis pilnībā var pasargāt savu robežu no dronu ielidošanas, intervijā Latvijas Radio sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. "Mēs varam palielināt gatavību dronu gan ieraudzīt, gan notriekt, bet ar esošajām tehnoloģijām un zināšanām pilnīgi novērst ielidošanu nav iespējams," atzīst Sārts. -- Naktī uz 10. septembri Polijas gaisa telpā ielauzās vairāki krievu uzbrukuma lidroboti, no kuriem tie, kas radīja tiešus draudus, tika notriekti. Rietumu līderu un amatpersonu reakcijās aizvien arī daudz spekulāciju. Varšava lūgusi aktivizēt NATO līguma 4. pantu. Polijas premjers Donalds Tusks uzsvēra, ka Polija ir tuvāk atklātam konfliktam ar Krieviju nekā jebkad agrāk kopš Otrā pasaules kara. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite nosodīja Maskavu, brīdinot diktatoru Vladimiru Putinu, ka alianse ir "gatava" turpmākiem uzbrukumiem.

Latvija centīsies, lai Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomē Ukrainas jautājums nenogrimtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Gunda Reire. Otrs būtisks jautājums būs Izraēlas un Palestīnas konflikts, gaidāmi dažādi viedokļi, vai Palestīnu atzīt par valsti. -- No 23. līdz 29. septembrim Ņujorkā notiks ANO Ģenerālā asambleja, bet šodien, 9. septembrī, aizsākas astoņdesmitā ANO sesija. Tās dienaskārtībā vairāki globāli svarīgi jautājumi, tostarp par Palestīnas atzīšanu vai neatzīšanu, par karu Ukrainā. Pirmo reizi ANO Drošības padomē no nākamā gada piedalīsies arī Latvija, kura ievēlēta uz diviem gadiem.

Valsts parāda pieaugumu nevar skatīt nošķirti no ekonomikas attīstības, intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas deputāts un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens no “Progresīvajiem”. Esot jāskatās, kā iekustināt ekonomiku un gūt vairāk ieņēmumu, tajā skaitā eksporta tirgos, investīciju sadaļā un patēriņā, kas pēdējos mēnešos ir nīkuļojis. Otra būtiska sadaļa esot valsts budžeta ilgtspēja. -- Valsts budžeta izdevumi pēdējos gados auguši straujāk par ekonomiku. Vienlaikus budžetā ilgstoši ir deficīts, valsts parāds pieaug un aug arī tā apkalpošanas izmaksas. Nākamā gada kontekstā daudz tiek runāts par tēriņu samazināšanu budžetā un līdzekļu palielināšanu aizsardzībai. Tomēr rodas jautājums, kā lai nopelna vairāk - kā veicināt ekonomikas izaugsmi, kas dotu pienesumu budžetam?

Nākamā gada budžeta likumprojekts būs pašreizējās valdības viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo koalīcijas balsu pārsvars Saeimā ir ļoti trausls. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja deputāts Andris Kulbergs no opozīcijā strādājošā Apvienotā saraksta. Viņš apgalvoja, ka Apvienotais saraksts topošo budžetu neatbalstīs. Kā iebilžu piemēru viņš minēja valdības šonedēļ lemto, ka valsts uzņēmumiem budžetā būs jāiemaksā lielāka peļņas daļa, savukārt valsts mežos plāno cirst vairāk koku.

Ķīna demonstrē savu militāro spēku, nesenā karaspēka parādē Ķīnai noteikti bija zvaigžņu stunda, taču diez vai tā palīdzēs Krievijai ar saviem jaunajiem ieročiem. Tā uzskata Zemessardzes štāba virsnieks majors Jānis Slaidiņš. Latvijas Radio programmā Labrīt Slaidiņš pieļāva, ka Ķīna varētu turpināt piegādāt dažādas komponentes, iespējams, citām militārām vajadzībām. Krievijas kaujas tehnikas zaudējumi pēdējā laikā ir pat lielāki nekā Ukrainai. Slaidiņš teica, ka tuvākajā laikā uzzināsim par to, kā veicas jaunajam Ukrainas izstrādātajam ierocim – "Flamingo".

Dārgākās zāles līdz ar gada sākumā ieviesto zāļu cenu reformu tiešām ir kļuvušas lētākas, savukārt medikamenti ar zemākajām cenām tagad ir dārgāki. Tāpēc ir jautājums, vai lēto zāļu pircēji, tagad maksādami vairāk, nesubsidē dārgākos medikamentus. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča. Runājot par aptiekās noteikto 75 centu farmaceitu piemaksu, viņa norādīja, ka šīs summas atsevišķa izdalīšana bija ar mērķi norādīt pakalpojuma izmaksas. -- Saeimas Sociālo lietu komisija šodien, 3. septembrī, plāno izvērtēt zāļu cenu reformas ieguvumus un zaudējumus. Tāpat spriedīs, ko iesākt ar vairāk nekā desmit tūkstošiem Latvijas pilsoņu parakstīto iesniegumu, kurā viņi pieprasa atcelt papildu maksu par farmaceita pakalpojumu recepšu zālēm.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) nodarbinātības veicināšanai pirmajā pusgadā ir izsniegusi 10200 uzturēšanās atļauju un ilgtermiņa vīzu ārvalstniekiem, un vairāk nekā 4000 no viņiem ir kravas automobiļu vadītāji, kam pēc skaita seko palīgstrādnieki celtniecībā. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atklāja pārvaldes priekšniece Maira Roze. Augsti kvalificēts darbaspēks, piemēram, programmētāji, pie mums iebrauc maz – tikai nedaudz pāri simtam, sacīja Roze.  

Latvijas skolas ir pilnībā gatavas jaunajam mācību gadam, un šodien, 1. septembrī, mācības vispārējā izglītībā sāk vairāk nekā 223 tūkstoši skolēnu. Viņus mācīs 26 tūkstoši skolotāju, taču daudz pedagogu arvien trūkst. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde no „Jaunās Vienotības”: