Kultras Rondo

1. un 2. augustā Rīgā, VEF Kultūras pilī, notiek diasporas teātru festivāls „Dāvana Latvijai”. Divu dienu laikā skatītājiem iespēja noskatīties sešas latviešu diasporas izrādes, kas 2024. gada saietā „PLATS solis” nominētas Gada labākās izrādes balvai. Kultūras rondo saruna par diasporas teātru darbību. Izvaicājam festivāla rīkotāju Ingmāru Čaklo, teātra kritiķi Līgu Ulberti, kura darbojās arī ekspertu žūrijā. Ierakstā uzklausām Jaunā Stokholmas Latviešu amatierteātra aktieri Kasparu Ozoliņu. Viņš par Oskara lomu izrādē „SELAVI!” ieguvis gan žūrijas, gan skatītāju balvu - Labākais aktieris: Festivālā piedalās teātri no Lielbritānijas, Īrijas, Zviedrijas un Itālijas, piedāvājot skatītājiem gan latviešu, gan pasaules autoru darbus. Visas izvēlētās izrādes ir redzējusi, vērtējusi un analizējusi klātienē latviešu teātra profesionāļu ekspertu žūrija – teātra kritiķe Līga Ulberte, režisors un aktieris Juris Kalniņš, aktrise Karīna Tatarinova un režisors Elmārs Seņkovs. Diasporas teātru festivālā “Dāvana Latvijai

Turpinām, iespējams vērienīgākās un ilgākās svinības, kas jelkad veltītas grāmatām. Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) notikumu ciklā „Latviešu grāmatai 500” aicina izstaigāt latviešu autoru citātu ceļu Rīgas parkos un apkaimēs, vienlaikus rosinot dziļāk ielūkoties izvēlēto autoru daiļradē. Sarunā ar LNB pārstāvi Agiju Ābiķi un „Latviešu grāmatai 500” komunikācijas vadītāju Aivu Rozenbergu izzinām svarīgus pieturas punktus, gaidot svētku kulmināciju latviešu grāmatas piecsimtgadē. Dodoties pastaigā pa Rīgas parkiem vai izbraukājot ar velosipēdu dažādas apkaimes, ikviens aicināts atrast 35 dažādas tematikas un noskaņas citātus no latviešu literatūras, lielākoties dzejas, kas izvietoti uz soliņiem Uzvaras parkā, Arkādijas parkā, pie Māras dīķa, Dzegužkalnā, Nordeķu parkā, Bolderājas velo ceļā, Ķengaraga promenādē, Strēlnieku laukumā, pie Bastejkalna, Brīvības laukumā, Operas nama skvērā, pie Rīgas Doma, pie Latvijas Universitātes, Vērmanes parkā, Esplanādē, Viestura dārzā, Neatkarības laukumā, Ziedoņdārzā, kā

Apgādā “Neputns” klajā nākusi Edvardas Šmites monogrāfija “Aut Caesar, aut nihil. Artura Baumaņa gadījums” par latviešu gleznotāju un grafiķi Arturu Baumani. Mākslinieka mantojumā un personībā iedziļinoties, meklējam atbildi, kāpēc viņu vadīja vēlēšanās „visu vai neko”. Kultūras rondo tiekamies ar monogrāfijas autori Edvardu Šmiti. Arturs Baumanis bija viens no tiem 19. gadsimta 60.–70. gados dzimušajiem latviešu kultūras darbiniekiem, kas ieguva profesionālu izglītību un par savu mērķi uzskatīja darbu latviešu tautas labā – aizsākot un attīstot latviešu profesionālo mākslu. Viņu ceļi un sasniegumi bijuši atšķirīgi. Daži vispirms iemantoja slavu Pēterburgā, Krievijas impērijas galvaspilsētā, kur lielākā daļa no viņiem mācījās, vai arī ārzemēs. Taču ne Arturs Baumanis. Šī mākslinieka ceļā bija daudz liktenīgu pavērsienu un daudz kas no cerīgi iesāktā netika pabeigts, līdz ar to viņa stāstā ir daudz vilšanās un rūgtuma. Tomēr mūsu vēsturei šis stāsts ir nepieciešams. Edvarda Šmite savā monogrāfijā ir ne vien

Dzejnieks Jānis Tomašs jau ar pirmajiem diviem dzejas krājumiem apliecināja savu talantu un guva atzinību. Nu klajā nācis trešais krājums „Maigajā cietumā”. Kādas tēmas turpina vai risina no jauna, ko piedzīvo viņa liriskais līdzinieks, skaidrojam sarunā ar dzejnieku Jāni Tomašu Kultūras rondo. "Krāsas es reizēm speciāli sabiezinu, speciāli pārspīlēju daudz ko. Visu, ko izlasāt, nevajag uztvert kā taisnību," par par savu dzeju bilst Jānis Tomašs. "Bāze jau visiem ir biogrāfiskā. Es vismaz ņemu. Man nav interesanti rakstīt, ko pats neesmu dzīvojis vai pa televizoru redzējis. Es par to nerakstu. Man tad ir vieglāk veidot un tādos dzejoļos sajūtu vairāk spēku iekšā." Kurā brīdī jaunais dzejnieks vairs nav jaunais dzejnieks? Jānis Tomašs: Es uz dzeju mazliet citādi skatos. Skatos kā amatnieks, kas no koka uztaisa kādu detaļu un... Es meklēju kļūdas, skatos, kas nepatīk. Ja dzejolis ir izdevies, es uz viņu vairs neskatos, es viņu neatšķiru un nelasi nekad vairs. Lasu un pārlasu tos, kas nav izdevušies, domāju,

Vēsturiskais Karostas ūdenstornis Alekseja Naumova gleznojumā nesen kļuva par Liepājas 400. jubilejas pastmarkas galveno varoni. Tomēr pats varonis sava tehniskā stāvokļa dēļ ekskursantus vairs neuzņem un durvis atver vien īpašos gadījumos. Šovasar tāds bija kamermūzikas koncertu cikls „Ūdenstornī san”, kura rīkotāji – mākslinieku Vilsonu ģimene – caur to cer atkal pievērst sabiedrības uzmanību šim kultūras piemineklim, kuru jo gadus jo vairāk skar laika zobs. Ģenerāļa Baloža iela 29 Liepājas Karostā ir vieta, ko nevar nepamanīt: te jau pa gabalu sveicina 37 metrus augstais tumšsarkanu ķieģeļu ūdenstornis, kas  ar savu neparasto formu pirmajā brīdī drīzāk atgādina pils vai baznīcas torni, jo ūdens rezervuāra „galva” neizceļas ārpus pārējā būvapjoma. Ūdenstornis celts tieši pirms 120 gadiem, un līdz 1989. gadam apgādāja Karostu ar ūdeni. Pašlaik tam piešķirts Reģiona nozīmes industriālā pieminekļa statuss, tomēr vārti uz torni ir ciet un tos rotā uzraksts „Nepiederošām personām ieeja aizliegta”. Regulāras ek

"Dziesma dejo. Deja skan" šovasar atgriežas ar jaunu notikumu – dejas eposu "Düna". Koriem un deju kolektīviem pievienosies folkloras kopas un danču dejotāji, piešķirot dejas eposam īstumu. Arī mūsdienu dejas un hip-hop dejotāji būs eposa dalībnieki. Kultūras rondo iztaujājam idejas autoru un producentu Edžu Arumu un vienu no mākslinieciskajiem vadītājiem Agri Daņiļeviču. 8. un 9. augustā Mežaparka Lielajā estrādē norisināsies dejas eposs "Düna", kas apvieno vairāk nekā 8000 dalībnieku – dejotājus, dziedātājus, folkloristus un laikmetīgās dejas pārstāvjus no Latvijas un 11 ārvalstīm. Šoreiz projektā izceļama arī ārvalstu latviešu interese – 24 kolektīvi no 11 valstīm, kopā ap 400 diasporas dejotāju un dziedātāju, kas, gluži tāpat kā Latvijas kolektīvi, izpilda vienotu repertuāru, nevis atsevišķi sagatavotas dejas. Kopumā uzvedumā piedalīsies 365 kolektīvi, no Latvijas un citām Eiropas valstīm. Dejas eposa Düna režisoriskā līnija balstīta likteņupes Daugavas stāstā – senākajos rakstos dēvētā arī par Dūnu –

„Var jau likties, ka ar savām idejām esmu mazliet Minhauzens, tomēr es esmu pārliecināts, ka Latvijas identitāte nāk no laukiem,” saka pazīstamais dokumentālā kino režisors Ivars Zviedris. Viņš cer, ka lauku iztukšošanos varētu piebremzēt, mazām vietām atrodot katrai savu unikālo identitāti. Pats pirms trim gadiem pārcēlies uz dzīvi Liepupē, Ivars Zviedris apņēmies piešķirt šim Limbažu novada ciemam īpašu kino identitāti. Tā nebūs „Cinevilla”, bet gan iespēja ļoti personiskā līmenī satikties ar dokumentālo kino un tā tapšanas procesu. Šonedēļ Liepupē notiek Piejūras kino ciema atklāšanas festivāls. Kā tas top un kāds festivālam sakars ar jaunu norādi uz Mīlestības ozolu Tallinas šosejas malā – to visu uz Liepupi izzināt devās Māra Rozenberga. Publikas iepazīstināšanu ar Piejūras kino ciema ideju Ivars Zviedris sāk neparasti: uz Tallinas šosejas pie pagrieziena uz Liepupi tiek atklāta norāde nevis uz kino ciemu, bet gan uz daudz plašāku publiku piesaistošu vietu: Mīlestības ozolu nepilnu četru kilometru attā

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) līdz 9. novembrim aplūkojama izstāde par muzeja agrīno vēsturi "Jaunais mākslas templis. Rīgas pilsētas mākslas muzejs 1905-1919". Tā veidota kā veltījums 120. gadadienai kopš muzeja galvenās ēkas atvēršanas apmeklētājiem un stāsta par muzeja darbību pirmā direktora Vilhelma Neimaņa vadības laikā. Kultūras rondo tiekamies ar mākslas vēsturnieci, šīs izstādes kuratori Baibu Vanagu un izstādes mākslinieci Ievu Stūri. 1905. gada 14. septembrī Esplanādes laukuma malā tika atklāts Rīgas pilsētas mākslas muzejs, tagadējā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka, kas ir pirmā speciāli mākslas muzeja vajadzībām celtā būve Baltijā. Nākamajā dienā rakstot par šo notikumu, Rīgas laikraksta “Rigasche Rundschau” vārdā nenosauktais autors izteicis cerību, ka “jaunā staltā ēka būs īsts mūsu mākslas dzīves centrs ne tikai ārēji, bet arī iekšēji”, bet gleznotājs Janis Rozentāls žurnālā “Vērotājs” vairākos turpinājumos publicētajā recenzijā par tikko atvērto muzeju un tā atklāš

24. jūlijā svinēsim dabas dzejnieka un rakstnieka Jāņa Baltvilka dzimšanas dienu ar Starptautiskajiem bērnu literatūras lasījumiem, piemiņas brīdi Meža kapos un balvas pasniegšanas ceremoniju Botāniskajā dārzā. Kultūras rondo iztaujājam pasākumā organizatores un žūrijas pārstāves par teksta kvalitāti un ilustrāciju daudzveidību konkursam iesniegtajos darbos. Sarunājas Silvija Tretjakova, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja, un žūrijas pārstāves -  literatūrzinātniece Ilze Stikāne un Ilgnese Avotiņa, Jaņa Rozentāla mākslas skolas zīmēšanas un grafikas skolotāja Ilgnese Avotiņa. "Līmenis ir stabils un man ir liels prieks, un tas atkārtojas gadu no gada, ka mums ir spēcīgas dzejas grāmatas, ka izdevniecība  "liels un mazs" rūpējas, lai ienāktu jauni dzejnieki. Tāds šogad ir Krišjānis Zeļģis ar krājumu "Patīk", nupat ir iznākusi Ivara Šteinberga dzejoļu grāmata, ko vērtēsim nākamajā gadā," stāsta Ilze Stikāne. "Ir arī diezgan spēcīgi fantāzijas žanra rakstītāji. Šogad Baibas Liepiņ

Ar krāšņu mākslas un mūzikas programmu ir sācies jau deviņpadsmitais Cēsu Mākslas festivāls. Cilvēka dzīvības būtību apcer grupas izstāde „Kailā dzīvība”, kurā apvienojušies spēcīgi laikmetīgās mākslas pārstāvji. Kultūras rondo tiekamies ar izstādes veidotājiem - kuratoru Igoru Gubenko un mākslinieci Annu Ceipi. Līdz 30. augustam Cēsu vecajā alus brūzī skatāma šīgada Cēsu mākslas festivāla centrālā izstāde "Kailā dzīvība", kas pievēršas cilvēka dzīvības trauslumam, iedvesmojoties no klimata krīzes, pandēmijas un kara. Tās kuratori ir Igors Gubenko un apvienība "Mākslas birojs". Izstāde rosinās pārdomas par dzīves pieredzi ikdienā un brīžos, kad zaudēta kontrole – slimības, militāru konfliktu vai smagu emocionālu satricinājumu apstākļos. "Tā atgādina, ka aiz ideoloģijām, sociālām struktūrām un kultūras uzslāņojumiem vienmēr paliek cilvēks – dzīvs, ievainojams, elpojošs. Dzīvība izstādē tiek aplūkota kā trausla un neaizsargāta realitāte, kas eksistē gan miera apstākļos, gan globālā apdraudējumā," uzsver izstā

Pētīt savu radošo garu ar mākslas robota starpniecību aizrauj grafisko dizaineri Egilu Medni. Šovasar mākslas galerijā „Bazar’t” viņš sarīkojis izstādi, dodot tai  nosaukumu „Robots, kurš prata zīmēt”. Ekspozīcijā izlase no robota radītajiem abstraktajiem zīmējumiem. Saistībā ar izstādi pie galerijas ieejas novietots ekrāns un tajā redzams, kā darbi tapuši. Egila Medņa izstāde „Robots, kurš prata zīmēt” mākslas galerijā „Bazar’t” skatāma līdz 1.augustam.

Ar īpaši plašu izrāžu programmu Valmieras vasaras teātra festivāls svin desmitgadi. Festivāla galvenā tēma šogad - laiks. Kultūras rondo tiekamies ar festivāla radītājiem Reini Suhanovu un Jāni Znotiņu. Savukārt ar režisori Annu Klišāni pārrunājam festivāla mākslinieku piedzīvoto dienesta viesnīcā, par ko top izrāde „Koplietojamie stāsti”. Jau iztālēm varam ieteikt vilkt ērtus apavus, jo būs ne tikai jādodas pastaigā, bet arī, iespējams, jālaižas dejā, jo šoreiz festivāls par savu vadmotīvu izvēlējies jēdzienu laiks, kas sevī ietver arī laiku, ko skatītājs pavada kopā ar māksliniekiem. Valmieras vasaras teātra festivāls šogad svinēs 10 gadu jubileju, kļūstot par ģimenes festivālu visām paaudzēm. Ja līdz šim programma tika veidota, vienu gadu veltot pieaugušo, bet katru nākamo gadu bērnu un pusaudžu auditorijai, šogad izrādes būs gan pieaugušajiem, gan bērniem un jauniešiem. Galvenā svinību vieta šogad pamatā būs Valmieras teātra ēka un tās apkārtne, bet viena no izrādēm nu jau ierasti notiks arī ārpus pils

Balvu mūzikas skolas koris, iegūstot XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koru konkursa fināla jeb „Koru karos” Lielo balvu, vēl dzīvo vārdos neaprakstāmās sajūtās. Kora diriģente Linda Vītola saņem daudzu jo daudzu gan kolēģu, gan līdzcilvēku atzinīgus vārdus par koristu sniegumu. Interesējamies, kā koris nonācis pie tik laba skanējuma, ko domā par konkursu paši dziedātāji. Balvu mūzikas skolā pulcējušies Lielās balvas ieguvēji – Balvu mūzikas skolas koristi un viņu skolotāja, diriģente Linda Vītola, koncertmeistars Viktors Bormanis un dziedātāju mammas Iluta Jaundžeikare, Irīna Krivošejeva un Ilze Strupka, kas bērnus pavadīja uz Dziesmu un deju svētkiem, juta līdzi koru finālā un piedzīvoja neaizmirstamas emocijas, kad Mežaparka Lielajā estrādē, noslēguma koncertā „Te-aust” paziņoja, ka Lielo balvu iegūst Balvu koris. Dziedātājas atzīst, ka daudziem birušas asaras, tas bijis liels šoks, bijis pārsteigums, bet arī cerējuši. Noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā tika paziņoti Koru konkursa

Vai esat kādreiz domājuši par to, kā atšķiras gaisma Latvijā un, piemēram, Itālijas dienvidos? Latvijas Nacionālās mākslas muzejā (LNMM) nesen atklāta izstāde „Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi”. Izstādē Ufici galeriju meistardarbi no Piti pils Modernās mākslas galerijas Florencē veido dialogu ar izcilākajiem 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta sākuma darbiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Kultūras rondo saruna ar izstādes kuratoriem. Projekts ir unikāls ar to, ka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma izpētē piedalījās ievērojami Itālijas mākslas zinātnieki, kuri kopā ar mūsu muzeja ekspertiem veidoja ne vien izstādes, bet arī zinātnisko lasījumu un kataloga konceptu. Īsi pirms izstādes atklāšanas Kultūras rondo tikās ar Ufici galeriju Piti pils Modernās mākslas galerijas vadītājām Vanesu Gavjoli (Vanessa Gavioli) un Elenu Markoni (Elena Marconi), kā arī mākslas pētnieku, kuratoru Gvičardo Sasoli (Guicciardo Sassoli de’ Bianchi Strozzi) un izvaicāja viņus par izstādes tapšanu un pārste

Četrās Latvijas pilsētās – Valkā, Saldū, Jēkabpilī un Cēsīs – norisināsies brīvdabas kino festivāls „..glāzi kino, lūdzu!”. Programmā Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu veidotās īsfilmas. Ar dažiem no filmu veidotājiem, kā arī festivāla organizētājiem tiekamies Kultūras rondo. Stāsta Eva Ansule, kura Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) studē Audiovizuālās mākslas producēšanu un ir viena no festivāla organizatorēm, Patrīcija Prūse ir LKA Nacionālās filmu skolas režisore un Betija Jakaite, kura ir Latvijas Mākslas akadēmijas nodaļas „Kustība. Attēls. Skaņa” māksliniece. Festivāla mērķis ir veicināt topošo režisoru atpazīstamību un sniegt reģionu skatītājiem iespēju baudīt kvalitatīvu, daudzveidīgu un oriģinālu Latvijas kino pieredzi ārpus galvaspilsētas. Seansus papildinās arī sarunas ar autoriem, kas veidotas kā atvērts dialogs starp skatītājiem un jaunajiem māksliniekiem, pasākuma vadītāja pavadībā. Festivāls norisināsies 18. jūlijā Valkā, 24. – Saldū, 26. jūlijā – Jēkabpil

Skatu meklētājs, kuru aizrauj krāsu saspēle. Tāds noteikti ir fotogrāfs, Talsu fotokluba vadītājs Uldis Balga. Šovasar Ventspilī teātra namā „Jūras vārti” viņš sarīkojis izstādi „Skatu meklētājs”. Liela formāta fotogrāfijās caur līniju, formu un krāsu mākslinieks atklāj savu pasaules redzējumu. Skatītājiem ir iespēja iepazīt arī senākas kolekcijas, kas aplūkojamas „Jūras vārtu” Mazajā izstāžu zālē. Ulda Balgas fotoizstāde „Skatu meklētājs” teātra namā „Jūras Vārti” skatāma līdz 3.augustam.

Kultūras rondo tiekamies ar dzejnieci Annu Auziņu un runājam par viņas jaunāko dzejas krājumu "Kāpostu zupa". Krājumu izdevis apgāds "Neputns".

Kultūras rondo svētku muzicē un emocijās par svētkiem dalās Liepājas bērnu un jaunatnes folkloras kopa “Ķocis” kopā ar savu vadītāju Solveigu Kūlaini. "Ķocis" aizvadījis piepildītu svētku nedēļu, bijuši koncerti Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā, gan laureātu koncerts VEF kultūras pilī, protams, vēl priekšā uznāciens Noslēguma koncertā Mezaparkā un gājiens. Solveiga Kūlaine atzīst, ka mazliet ir iestājies mazliet pagurums jau sestajā svētku dienā, bet notikumi ir tik dažādi, uzlādējoši un pacilājoši un to nogurumu nejūt, vai arī tas nešķiet svarīgs. "Ķocī" muzicē arī abas Solveigas Kūlaines meitas Emīlija un Katrīna, viņas atzīst, ka tas ir citādi nekā pārējiem bērniem, bet ir forši būt ar ģimeni kopā svētkos.

Kultūras rondo svētku studijā tiekamies ar trim koru virsdiriģentiem, kuri kopkora priekšā stāsies noslēguma koncertā „Te-aust” un jau strādājuši ar lielo kori mēģinājumos. Kādas ir emocijas, stājoties kopkora priekšā Mežaparkā? Stāsta Līga Celma-Kursiete, Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu kora "Spīgo" diriģente, Rudīte Tālberga, Ventspils Mūzikas vidusskolas kora “Nošu planētas” diriģente, un Jurģis Cābulis, Rīgas Doma kora skolas jauktā kora un jauniešu kora “Kamēr…” diriģents. Rudīte Tālberga šogad virsdiriģenta godā šajos svētkos būs pirmo reizi. Viņas vadībā kori dziedās Rolanda Ūdra dziesmu „Pasaule plašā”. "Ļoti saviļņojoši stāvēt tur priekšā, ka esmu tik tālu tikusi," atzīst Rudīte Tālberga, kurai kopā ar kori šis gads nav bijis viegls pēc visa, ko nācās pārdzīvot un izsāpēt pēc traģiskās avārijas janvārī. Viņa neslēpj, ka gads nav bijis viegls, jo daudz zaudējuši, bet kori ne mirkli nav apstājušies dziedāt. Tas prasījis daudz spēka. " Baidījās, vai varēšu  savaldīt tūkstošgalvaino kori. Protams, ir

Kultūras rondo svētku studijā tiekamies ar koru virsdiriģentiem. Kādas ir emocijas, stājoties kopkora priekšā Mežaparkā? Kolēģe Anda Buševica ļauj ieskatīties savā dienasgrāmatā par svētkos piedzīvoto, bet studijā muzicēs folkloras kopa no Liepājas „Ķocis”.