Kolnas?ta

Itūreiz „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Augšdaugovys nūvoda Kolupu.  Kalupe aba Kolups ir cīms Augšdaugovys nūvodā Kolupa upis i Kolupa azara krostūs, vaira nakai 200 km attuolumā nu golvyspiļsātys i 30 km attuolumā nu ūtrys leluokuos piļsātys vaļstī – Daugovpiļs. Kolupam ir boguoteiga viesture  i vītejī lepojās ar eipašu i leluma ziņā īspaideigu Kolupa izlūksnis vuordineicu. Par tū vysu šudiņ sasarunuosim ar kolupīšim: viesturnīku Henrihu Somu, arhitekti Gertrūdi Rasnaču, saimineicu Lūciju Kolosovsku, daudz seneju lītu globuotuoju Genovefu Mukāni, vītejū kulturys dorbu vadeituoju Initu Ivdru i pogosta puorvaļdis vadeituoju Ināru Ūbeli.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "brīvība" - vaļa, valeite, breiveiba.

Vosora ir laiks kod cylvāki aktivi dūdās pi dobys i īt puorguojīņūs. Deļtuo iz sarunu asam aicynuoši Dobys aizsardzeibys puorvaļdis Rāznys Nacionaluo parka dobys centra vadeituoju, geologi Regīnu Indriki (Indriķi), kura ari poša ir aizrauteiga dobys baudeituoja i, cyta vydā, zyna stuosteit daudzi interesantu i nūdereigu lītu par vītom, dobā sastūpamajim augim i dzeivinīkim, kai ari daudzi kū cytu. Regīna aktivi īt puorguojīņūs i Latgolu īzzynuot kuojom aicynoj cytus. Iz vysa var pasavērt nu daudzu skota punktu, ari dobā. “Īsim dobā ar izpratni i, ka mes sajussim tū, ka doba ir juocīnej, jei ari pret mums atsatīks ar cīnu. Lai mums vysim breineigys stygys!” Ar Regīnu runuosim par tū, deļkuo jai pateik īpazeit arviņ jaunus maršrutus i kū tys jai dūd, kai ari par tū, kū i kai jei īsoka cylvākim pīdzeivuot i apsavērt, vys tik palīkūt dobai draudzeigim turistim. “Bierneibā maņ cīši patyka reikuot puorguojīņus nu babys da babys muosai, nu Luocovys da Bečeru, piec tam školys laikūs beja “Zalta rudiņs” i “Pretei

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "ciems".  Cīms, cīmeņš, sola, saleņa, dzeraune, dzerauneite; lauki.

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu apakšnīks.  Voi kotram apakšnīkam ir arī vierseibnīks?

Šudiņ pi myusu gostūs ir jauns muzikis. Latgolys viestnīceibys GORS profesionaluo pyušamūs instrumentu orkestra “Rēzekne” dalinīks, Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolys i Viļānu Muzykys vydsškolys pedagogs Mārteņš Dzindzuks. Ar Mārteņu runuosim par dorbu školā i tuo izaicynuojumim, kai ari par pyušamūs instrumentu orkestru darbeibu. Viļānus Mārteņš voda pyušamūs instrumentu nūdaļu i poša sataiseitū pyutieju orkestri “AD LIBITUM”. “Ka tu apmīrynoj bārna vajadzeibys, jis programu taipat izpiļdeis.” Mārteņš stuosta, ka reizem ir svareigi ar bārnu paspēlēt skaņdorbus, kurus jis pats grib paspēlēt, ari tod, kod attīceigī dorbi nav vuiceibu programā. Dorbs ar bārnim paceļ goru, vys tik ite ir ari sovi izaicynuojumi. “Mes asam muzykys škola i ar bārnu struodojam individuali. Mes stuņdēs struodojam ar bārnu vīns pret vīnu. Juovaicoj vys tik individuala daīšona pi kotra. Cytam lobuok pateik vaira paspēlēt i mozuok parunuot. Cytam lobuok pateik vaira parunuot i mozuok paspēlēt. Cyts atīt iz klasi i vajag ar jū p

  Itūreiz gastejom Kanadā. Raudzeisim ite atrast latvīšus, latgalīšus i pavaicuot, kaidys īspiejis uzturēt latvīteibu i latgaliskumu sevī i īaudzynuot bārnim ir Kanadā. Kai svešumā nūsorguot sovys saknis i volūdu? Toronto raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs Ilmārs Dreļs gasteja aprelī. Tī, gatavejūtīs juļa suokumā plānuotajim Kanadys  XVI Dzīšmu i deju svātkim jū kai horeografu paaicynuoja Selga Apse, Dzīšmu svātku Kanadys vuiceibys komitejis i deju kūpys “Daugaveņa” vadeituoja. Dzīšmu i deju svātki ite teik reikoti jau nu 1953. gods, i ari šūgod tys ir vīns nu ituos vosorys gaideituokūs latvīšu diasporys kulturys nūtikšonu, kas puļcej ap 800 doncuotuoju i gondreiž 1000 dzīduotuoju, kas iz itim svātkim īsarass ari nu Latvejis i Eiropys.   *** Ilze Jacko i Rasma Gaide dzymušys Latvejā, bet Kanadā dzeivoj jau daudzus godus. Obejis doncoj deju kūpā “Daugavenis Meistari” i dorbojās Toronto latvīšu bīdreibys školā. Obejom saknis vaicojamys Latgolā, i vīna nu vareibu tuolajā zemē saglobuot sovu seņču sajiutu ir ba

Maja suokumā dzeivuojom leidza Eirovizejis dzīšmu konkursa nūtikšonom, bet voi kaidu reizi konkursa viesturē ir skaniejuse latgalīšu volūda? Par tū Edeite Laime pastuosteis ituos reizis rubrikā “Dzīšmu stuosti”. Vīns nu aspektu, kaidūs var runuot par mozuok lītuotajom volūdom i tūs atteisteibu ir: kod pyrmū reizi kaida volūda izskaņ Eirovizejis dzīšmu konkursā. Latgalīšu volūda ari ir vīna nu pasauļa mozuok lītuotūs volūdu, deļtuo ituos reizis raidejuma “Kolnasāta” rubrikā stuosts ap latgalīšu volūdu i latgalīšim Eirovizejā. Cytugod byus jau 25 godi kai Latveja pyrmū reizi pīsadaleja Eirovizejis dzīšmu konkursā, bet cik reižu itūs godu laikā Eirovizejā ir skaniejuse latgalīšu volūda? Storptautyskajam konkursam vyss vēļ prīškā, bet Latvejis nacionalajā atlasē tei bejuse taišni vīna reize, kū sovulaik, 2008. godā, saryupēja grupa “Borowa MC” i jūs dzīsmis gosts Kristaps Rasims, kūpā dzīžūt skaņdorbu “The One”. Bet izaruod, ka pyrma grupa jau beja raudzejuse tikt nacionalajā atlasē ar sovulaik sovu popularū dz

Sagaidūt foto muokslinīka Juoņa Gleizda symtū jubileju, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba sadarbeibā ar Latgolys fotografu bīdreibu beja izsludynuojusa foto konkursu malnboltajā fotografejā. 10. majā Latgolys viestnīceibā “Gors” tyka sveikti Juoņa Gleizda bolvys fotografejā 2024 daleibnīki, kur storp 282 daleibnīkim, kuri kūpumā beja īsyutiešs vaira nakai 1000 fotografeju golvonū bolvu sajēme fotografs Eduards Medvedevs ar dorbu “Aizturot elpu”, kas bija īsnāgts žanrā “Sports”. Šudiņ pi mums gostūs ir fotografs i fotografejis pedagogs, riezeknīts Edvards Medvedevs, kurais naseņ sajiems Juoņa Gleizda bolvu fotografejā. Juopīzeimej, ka taida bolva malnboltejā fotografejā, kas īdybynuota par gūdu izcyluo Latvejis fotografa, Treju Zvaigžņu ordena kavalera Juoņa Gleizda smtgadei itūgod nūtyka pyrmū reizi. {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="1440" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuords depe, depeite lītuošonu.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit „tēja". Čajs, čaja.

6. majā 110. dzimšonys dīnā atguoduojom literatu Juoni Klīdzieju. “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz vaira pastuosteis par Klīdzieja eseju “Sapuļce pi Kolumbejis upis”, kas veļteita latgalīšu rakstnīceibai. Juoņs Klīdziejs, īspiejams, ir vīns nu Latvejā zynomuokūs latgalīšu rakstnīku. Tū nūteikti veicynuojuse Juoņa Streiča filma “Cylvāka bārns”, kas radeita piec Klīdzieja romana motivu. Ari pats romans ir atrūnams pamatškolys literaturys stuņžu vuiceibu programā. Cyta Klīdzieja daildorba – romana “Sniegi” – motivi atrūnami kai Streiča filmā “Likteņdzirnas”, tai Daugovpiļs teatra izruodē “Kliedzēji” Viestura Ruoziņa režejā. Tok na vysi zyna, ka Klīdziejs nimoz tik daudz latgaliski nav rakstejs – leluokuo daļa juo literarūs dorbu radeiti latvīšu literarajā volūdā, ari jau pīmynātais romans “Cilvēka bērns”. Vystik jis cīši daudz rakstejs taišni par latgalīšim. Šaļtim Juoni Klīdzieju sauc par “latvīšu rakstnīku nu Latgolys”. Jis skaiteja,

Rēzeknes sinagoga voi Zaļuo sinagoga atsarūn Krāslavas i Izraēlas īlu styurī. Tei ir vīna nu senejuokūs kūka sātu Rēzeknē, i aplīcynuojums tam, ka sovulaik Latgolys sirdī dzeivuoja daudzi ebreju. Rēzeknē bejušs pat 12 sinagogys. Leidz myusu dīnom gon sasaglobuojuse tik vīna - Rēzeknes Zaļuo sinagoga. Šūvokor, 18. majā, jau divdasmitū reizi Latvejā byus starptautiskuo Eiropas muzeju akceja “Muzeju nakts”. Vīna nu vītu, kas itymā naktī byus atvārta interesentim byus ari Rēzeknes Zaļuo sinagoga, kur byus vareiba uzzynuot, kai sovulaik dzeivuojuši ebreji Rēzeknē i Latgolā, kū goldā lykuši i kai sadzeivuojuši ar latgalīšim. Kū latgalīši pajāmuši nu ebreju i ebreji nu latgalīšu, vaira zyna stuosteit sinagogas koordinators Voldemārs Ivdris. "Mes jau cytu reizi navarim pasceit, kur beidzās latgaliskais i suocās ebrejiskais," par ebrejiskuo i latgaliskuo sasaveišonu kai tradicejuos, tai volūdā, izteicīnūs i kulinārejā stuosta Voldemārs Ivdris. "Un jī runuoja latgaliski ar myusejim vysim latgalīšim. Jī beja draugi.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit „sega". Dečs, koldre.

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordim cnota, cnoteiga.