K Labk Dzvot

Dārzs tā vien aicina – viss plaukst un smaržo, zaļie pirkstiņi nepacietībā deg kaut ko darīt. Ko tieši šobrīd vissteidzamāk vajadzētu darīt, atgādinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Ne vienmēr atmiņas pasliktināšanās un prāta asuma zudums ir saistāms ar neirodeģeneratīvām slimībām, visbiežāk pie vainas ir vienkārši vecums. Kā nodrošināt asu prātu, labu atmiņu un labas darba spējas arī pēc 60? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece un veselības psiholoģe Kristīne Šneidere, P.Stradiņa klīniskās slimnīcas neiroloģes Ramona Valante un Krista Lazdovska. Seniore, filozofijas doktore Skaidrīte Lasmane arvien iesaistās dažādos projektos un gatavo publikācijas. Uzklausām viņas domas par to, kā vecumdienās saglabāt možu prātu. Raidījuma viešņas atzīst, ka pētījumi rāda, ka tas, ko dzīves laikā darām, var pat par 45% ietekmēt to, cik spējīgi būsim uzturēt možu prātu vecumdienās. Pētnieki uzsver, ka svarīga ir izglītība un nekad nav par vēlu mācīties.  Arvien vairāk pētnieki arī uzver, ka uzmanība ir jāpievērš dzirdes traucējumiem, kā arī redzes traucējumiem.  Liels riska faktors ir vientulība. Neizbēgami, ka, gadiem ritot, cilvēkam samazinās smadzeņu til

1. aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija uzsāka pieteikumu pieņemšanu videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtu iegādei daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, energokopienām, pašvaldībām un valsts iestādēm. Pieteikumus vēl var iesniegt līdz 1. jūnijam. Kādiem priekšnosacījumiem jāizpildās, lai uz grantiem varētu pretendēt daudzdzīvokļu mājas un energokopienas? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro 

Mēs zinām, cik kaitīgs ir liekais svars. Bet kāpēc ķermeņa tauku trūkums patiesībā ir vēl bīstamāks? Par badošanās neredzamo pusi runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis un asociētā profesore, medicīnas doktore, sertificēta dietoloģe Laila Meija.

Hemorāģiskā drudža ar nieru sindromu, leptospirozes, tularēmijas un citu cilvēka veselībai bīstamu slimību izraisītājus pārnēsā grauzēji. Vai šobrīd situācija ar šo infekciju izplatību pasliktinās? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis, Valsts zinātniskais institūts BIOR direktore Olga Valciņa, Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns un "Rīgas Namu pārvaldnieka" pārstāve Inita Kabanova. Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Sigita Geida stāsta, ka pēdējos gados Latvijā konstatētas vairākas slimības, ko izraisa grauzēji - leptospiroze, tularēmija un hantavīruss. Ierakstā uzklausām viņas ieteiktos drošības pamatprincipus. Olga Valciņa iepazīstina ar programmu, ko institūts BIOR kopā ar Zemkopības ministriju uzsāka 2025. gada beigās, kad sākās leptospirozes uzliesmojums.  Veiktas analīzes vairākām pelēm, žurkām un pat vienai ūdensžurkai, ko institūtam piegādāja iedzīvotāji, meklējot dažādas slimības. "Sapratām,

20. maijs ir Pasaules bišu diena. Šogad ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija uzsver tūkstošgadu senās bišu un cilvēku partnerības milzīgo nozīmi. Kā bites padarīt laimīgas? Un kāds no tā labums cilvēkam? Par to raidījumā Kā labāk dzīvot.  Sarunājas biškopis Aivars Radziņš, ģimenes ārste, apiterapeite Ilona Radziņa un Biškopības biedrības veterinārārste un pētniece Ineta Eglīte. kas nepieciešams, lai sāktu nodarboties ar biškopību savam priekam? "Pārvarēt bailes no bitēm, mēģināt ieklausīties bitēs, saprast viņas, lai nebūtu jābēg. Un saprast vienu - vai nauda vissvarīgākais vai bauda. Pie bitēm var iet ļoti dažādi. Var iet un priecāties par viņām, vērot viņus, gūt sirdsmieru un reizē arī iegūt kaut kāda veida produkciju. Un pie bitēm var pieiet, varētu teikt, rūpnieciskā veidā, kad nav svarīgs dzīvnieks, kukainis, bet ir svarīgs iegūtās produkcijas daudzums," atzīst Aivars Radziņš. Un vēl biškopis iesaka ielūkoties Margaritas Stārastes grāmatās, jo viņa ir savās grāmatās uzzīmējusi biti ar diviem

Sūtu neskaitāmus CV dienā, atbildi nesaņemu. Eju uz intervijām, nesaņemu pat atteikumu. Šādas sūdzības daudz var lasīt sociālajos medojos. Vai bezdarba līmenis ir audzis? Kā šobrīd cilvēkiem sokas ar darba meklējumiem? Vai tas, ko meklē darba devēji, sakrīt ar to, ko var piedāvāt darba ņēmēji? Kā nepalikt "bezdabrniekos" ilgi un kā darba devējam jāveido kontakts ar potenciālo darbinieku? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē personālvadības speciāliste, sertificēts profesionāls integrālais koučs Ilze Medne, Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultante Sandra Dimitroviča, Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Vēlme pēc "vieglas naudas" nereti beidzas ar iekļūšanu krāpniecības shēmā. 2025. gadā tie bija 479 investīciju krāpšanu gadījumi, kuros iedzīvotāji zaudēja vairāk nekā 6,7 miljonus eiro. Kāpēc nonākam šādās situācijās un kurā brīdī zaudējam modrību un spēju kritiski izvērtēt riskus? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše un kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis. Elviss Strazdiņš stāsta par pēdējā laika krāpnieku aktivitātēm, cenšoties izkrāpt līdzekļus, uzdodoties par bankas vai dažādu pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem un pārliecinot cilvēkus, ka tūlīt ir jāveic kādas darbības, pieslēdzoties interneta bankai, lai it kā pasargātu savus ietaupījumus.  "Līdzko sākas runa par naudu, jāsaprot, ka jūs esat tas, kas izlemj, kam dot, kam un kāpēc naudu skaitīt," atgādina Gints Mālkalnietis. "Līdz ar to policija neprasīs ņemt izņemt naudu;  tāpat neprasīs

Siltā sezonā nāk ar atpūtniekiem Latvijas ūdenstilpēs. Tur nereti saskaras vairākas intereses - miers, ko vēlas zemes īpašnieki un iedzīvotāji, kas apdzīvo šīs teritorijas, piedzīvojums, ko vēlas tūristi, un vēl jau, protams, dabas liegumi un noteikumi. Ko drīkst, ko nedrīkst laivojot un atpūšoties upju un ezeru krastos?  Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Dabas Aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Administratīvās daļas direktores vietnieks Artūrs Jansons, Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "LIFE IS SALACA" koordinatore un saldūdeņu biotopu eksperte Lauma Vizule-Kahovska un tūrisma gids Valdis Čeičs. Ierakstā uzklausām Lindas Krūmiņas pieredzi darbā ar atpūtniekiem. Viņa ir kempinga „Jaunzāģeri saimniece. Kempings atrodas Krimuldas pagastā, Gaujas Nacionālā parkā un saimnieki atpūtniekiem nodrošina gan nakšņošanas vietas, gan arī iznomā laivas braukšanai pa Gauju un Braslu.

Nesen Rīgas Stradiņa universitātes veiktajā biomonitoringa pētījumā atklājās, ka vairums piesārņojošo vielu iegūstam nekur citur, kā virtuvē. Sākot ar veidu, kā pagatavojam ēdienu, beidzot ar to, kā uzglabājam to un pat - kā kopjam virtuvi. Kā izvairīties no dažādu vielu kokteiļa, kas nemanot nonāk mūsu organismā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Rīgas Stradiņa universitātes Vides veselība un darba drošības institūta vadošā pētniece Inese Mārtiņsone, zinātniskā insititūta BIOR Riska novērtēšanas un epidemioloģijas nodaļas vadītāja Inese Siksna. Sazināmies ar šefpavāru Ēriku Dreibantu un Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecāko eksperti Svetlanu Aļminoviču-Miļjanoviču. Ar pētījumā atklāto iepazīstina arī raidījumā Zināmais nezināmajā.

Iedzīvotāji bieži jauc zvērinātus tiesu izpildītājus ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. Kurš ir tiesīgs piedzīt parādu, vai likums ļauj bloķēt kontus un vai cilvēku var atstāt bez iztikas līdzekļiem, ja viņš ir parādnieks? Par to raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vecākā juriste Evelīna Šteinberga, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekle Inta Kešāne, Latvijas Ārpustiesas parādu atguvēju asociācijas vadītājs Jānis Lukaševskis un Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta Otrās finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītāja Solveiga Kārkliņa.

Dārzā rosība rit pilnā sparā, un nereti tas nozīmē stīvu muguru un sāpes ceļos nākamajās dienās. Kā darbošanos dārzā padarīt mazāk traumatisku? Kādus trikus un ieteikumus zina teikt dārznieki un veselības eksperti? Raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies par agrofitnesu. Stāsta Latvijas Universitātes profesore, fizioloģe Līga Plakane, kura arī pati labprāt rosās dārzā, ergoterapeite Zane Liepiņa, fizioterapeite Marta Fogele un arborists, dārznieks, ainavu arhitekts un arī uzņēmuma "Labie koki" vadītājs Edgars Neilands. Līga Plakane atzīst, ka agrofitness nav gluži zinātnisks termins. "Šo jēdzienu lieto ar nozīmi treniņš. Tas ir treniņš, lai attīstītu dažādu muskuļu grupu spēku, izturību. Tas nenozīmē, ka pēc tam puķes smuki zied un un kartupeļi ienākas, tas ir vairāk treniņa veids, kas imitē tādu dārza darbu aktivitātes. Līdz ar to tas ir izdomāts termins," bilst Līga Plakane. Bet Latvijā kā treniņa veids, kas imitē dārza darbus, tas nav īpaši izplatīts. Marta Fogele mudina arī pirms dārza darbiem iesil

Smēķēšana joprojām ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā. Vai tas nozīmē, ka striktie tabakas ierobežojumi nelīdz? Kā palīdzēt smēķētajiem atmest un neradīt jaunus kūpinātājus? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Zinātnes daļas vadītāja, virsārste pneimonoloģijā Madara Tirzīte un psihoterapeite Ināra Vārpa. Sazināmies ar Slimību profilakses un kontroles centra Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vecāko sabiedrības veselības analītiķi Unu Mārtiņsoni un Latvijas Zobārstu asociācijas valdes locekli, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Mutes veselības centra vadītāju Egitu Senakolu.

Vai latviskas pirts tradīcijas ir akmenī iecirstas un tur neko mainīt nedrīkst? Par mainīgo un tradicionālo pirtī iešanu runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvju Pirts un SPA asociācijas vadītāja Aija Stepanova, pirtniece, latviešu tautas tradīciju izzinātāja Olita Puriņa un pirtniece Dace Purvinska.

Ir kāda ķirurģijas joma, kura darbojas vairākos virzienos, rūpējoties ne tikai par veselību, bet reizēm arī par pašapziņu - tā ir plastikas ķirurģija. Ko tā piedāvā un kādas problēmas risina, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta plastiskais ķirurgs Jānis Zaržeckis, plastiskais ķirurgs Fricis Zaržeckis un Latvijas Plastiskās rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centra vadītājs, Austrumu slimnīcas Mikroķirurģijas centra mikroķirurgs Kalvis Pastars.

2025. gadā būtiski pieaudzis dronu lietošanas noteikumu pārkāpumu skaits. Ko drīkst un ko nedrīks darīt ar šādiem lidaparātiem? Kādi ir ierobežojumi privātās teritorijās un citviet? Un kur apgūt dronu vadīšanas prasmes? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas vadītājs Ilmārs Ozols,  pretgaisa aizsardz ības un bezpilota lidaparātu specialists, Dronu kompetences centra vadītājs Modris Kairišs un Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un mašīnzinību fakultātes prodekāns inovāciju jomā Ivo Vaicis. Dronu pielietojums ir plašs un kļūs arvien plašāks. Eiropas Savienībā dronu izmantošanai ir vienots regulējums. Atkarībā no tā, kāds ir drons un kurā vietā vēlas veikt lidojumu, atšķiras arī prasības, kas uz to attiecas. Vismazāk prasību attiecas uz droniem, kuru svars ir mazāks par 250 gramiem. Tomēr šobrīd tā ir kategorija, kur tīri statistiski ir visvairāk pārkāpumu fiksēti, jo šķiet, ka tā ir rotaļlieta, uz kuru nekādi ierobe

Par aprites ekonomiku Latvijā runā gadiem, bet iedzīvināt tās principus ikdienā ir krietni sarežģītāk. Par 9R stratēģiju un citiem aprites ekonomikas aspektiem runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro "Zero Waste Latvija" pārstāve Evija Ozola-Ozoliņa, Āgenskalna tirgus un kvartāla projektu vadītāja Darja Trizna un biedrības "Zaļā brīvība" vides eksperte Dace Akule.

Viesojamies zemnieku saimniecībā „Vecjērūži” Cēsu novada Taurenes pagastā, kur Latvijas karogs mastā nav tikai svētku atribūts, bet gan neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Šis ir stāsts par lepnumu, saknēm un saimniekošanu zem Latvijas debesīm. Sarunājamies ar Ingu Ozolu un viņas brāli Māri Ozolu.

No dažām slimībām un to izraisītajām sekām var pasargāt tikai vakcinācija. Kādi jauni izraisītāju veidi parādās pasaulē un kā cīņai ar tiem izmanto vakcīnas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Dace Zavadska, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure un RSU docētāja žurnāla "Medicus Bonus" redaktore Aija Kažoka.

Maija sākumā sola siltu laiku, bet par salnām aizmirst nevajadzētu. Kādus augus stādīt, bet kurus vēl atstāt piesegtus? Par to un citiem maija dārza darbiem interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne, dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš. Maijs tradicionāli sākas ar Stādu parādi Siguldā un arī šis gads nav izņēmums. Piedalīsies vairāk nekā 300 audzētāju un arī amatnieki. Bet runājot par darbiem dārzā, Maruta Kaminska atgādina, ka lielākā daļa dārzu ir sausi un augi, kas cietuši pēc sala, ir rūpīgi jālaista. Ir jāsāk arī mēslot, bet vispirms ir jāpadzirda, jo sausus un nomocītus augus nevar mēslot. Kad paliks siltāks, augsnē būs jāierušina preparāti, kas veicinātu augu izturību. Vija Rožkalne atgādina, ka vajag rušināt augsni zem augiem kokiem, jo tā visas kaitēkļu oliņas izvelk ārā un saules stari tās piebeidz. Rušinot var iestrādā