Kultras Rondo

Gleznas kā ainaviski portreti - tā savus darbus raksturo arhitekts Uģis Šēnbergs. Svinot nozīmīgu dzīves jubileju, viņš nevis atskatās uz paveikto arhitektūrā, bet sarīko personālizstādi „Ekspresija vides portretā”. Darbi tapuši autortehnikā, ar akrila krāsām gleznojot uz fibrolīta plāksnēm. Uģis Šēnbergs  glezno sabiedrības līderus, arī pašportretu, taču darbos nemeklējiet portretisku līdzību, to var rast fotogrāfijās, spriež mākslinieks.

"Es stāstu visu" ir Ivandes Kaijas dienasgrāmata ar izvērstiem Gundegas Grīnumas komentāriem. Dienasgrāmatas, kas apraujas traģiski. Un tās arī caurstrāvo dramatiskas atklāsmes gan personīgajā dzīvē, gan politikā, gan nemitīgi nepiepildītā rakstniecības laikā. Par rakstnieci, publicisti un sabiedrisku darbinieci Ivandi Kaiju un viņas laiku 20. gadsimta sakumā Kultūras rondo izvaicājam pētījuma autori - literatūrzinātnieci Gundegu Grīnumu.  Rakstnieces Ivandes Kaijas dienasgrāmatas ar literatūtzinātnieces Gundegas Grīnumas komentāriem iznāk romānu un monogrāfiju sērijā "Es esmu".

Kas ir „grieķu savādais vilnis” un kāpēc grieķu režisora Jorga Lantima jaunākā filma „Laipnības veidi” satricināja Kannu kinofestivālu, radio īsrecenzijā pārrunā kino kritiķe Dārta Ceriņa un publicists Žulijens Nuhums Kulibali , jo „Laipnības veidi” nonākuši arī Latvijas kinoteātros. Ofisa darbinieks, kurš visu privāto dzīvi plāno pēc mīļotā bosa norādēm, reiz nolemj vairs nepakļauties. Policists cenšas pārdzīvot sievas bezvēsts pazušanu, bet kad viņa atgriežas, uzskata, ka tā ir sveša persona. Uz seksu un sālīta ūdens balstīta sekta sava guru uzdevumā meklē sievieti, kura būtu spējīga augšāmcelt mirušos.

Kā mēs ar kultūras līdzekļiem varam stiprināt paši savu drošību, kamēr Krievija turpina kara noziegumus Ukrainā? Kā mēs varam atrast valodu, lai runātu par karu?  Ir divi mākslinieki, kas veido izrādes, kuru vēstījums sasaucas ar kara tēmu – Mārtiņa Eihes "Izdzīvošanas piezīmes" un Valtera Sīļa "Ik dienas". Par iestudējumiem Valmieras vasaras teātra festivālā Kultūras rondo saruna ar režisoriem Mārtiņu Eihi un Valteru Sīli. Kā teātris kā mākslas forma palīdz nonākt līdz cilvēku prātiem par šo skaudro ikdienu? Valters Sīlis: Man liekas, pie sirdīm ir vieglāk nokļūt. Pie prātiem jau mediji tiek, un mēs jau it kā saprotam. Pietuvošanās tai realitātei - tās ir ziņas, kuras mēs dzirdam, un par to mēs domājam. Un tas ir laiks, kurā tu vari satikties stāstā un to sajust, un viņš ir daudz, daudz tuvāks. Kaut vai arī šīs dienas, kad mēs vienkārši par noteiktām tēmām stāstām, mums stāsta viņu piedzīvojumus [ukraiņu aktieru], viņiem pietuvojies neglābjami daudz tuvāk garās sarunās, un to mēs sakoncentrēsim tajā darbā

"Elfa - suns, ne cilvēks" ir stāsts par labradori Elfu, kas jau vairāku gadu garumā ne tikai palīdz savai saimniecei Baibai ikdienas gaitās, bet ir arī tuvākais draugs. Par Latvijā vienīgo suni - asistentu Elfu un stāstu rakstīšanu Kultūras rondo stāsta grāmatas autore Baiba Baikovska un rakstniece Inga Gaile.   Inga Gaile šo Baibas Baikovskas darbu dēvē par mīlestības dziesmu sunim. Viņa atklāj, ka sastapšanās abām notikusi kādā diskusijā par dažādību pirms vairākiem gadiem, kur diskusijas vadītāja mudinājusi Ingu Gaili uzrunāt Baibu Baikovsku piedalīties "Sieviešu stendapā". Viņa piekritusi un iesaistījusies. Pēc kāda laika, strādājot pie grāmatas "Jaukumiņš", Inga Gaile aicinājusi Baibu Baikovsku pievienoties un rakstīt kopā, lai darbs labāk veiktos.  "Tur mēs rakstījām un daudz runājām par rakstīšanu. Tajā brīdī viņa strādāja pie sava romāna, kas ir cits darbs nevis "Elfa – suns, ne cilvēks," atklāj Inga Gaile. Baiba atturīgi piebilst, jā – romāns, varbūt lasītāji par to arī neuzzinās, varbūt kaut

Jaukt robežas starp arhitektūru, dizainu un notikumu interesē studijas „Ēter” arhitektus. Atskatoties uz savas darbības sešiem gadiem, Rīgā galerijā „Asni” trīs dienas risināsies arhitektūras studijas „Ēter” izstāde „Pop up NAIL SALON”. Plašākās telpās šopavasar ekspozīcija rādīta Vīnē. Ar „Ēter” arhitektiem Dagniju Smilgu un Niklāvu Paegli izstādes iekārtošanas brīdī tikās Laima Slava.

Šodien, 18. jūlijā, Rotko muzejā atklās astoņu mākslinieku no Čehijas, Polijas, Lietuvas un Latvijas darbu izstādi, kas tapusi Eiropas Savienības finansētā projektā “Eiropas kultūra: Visi dažādi – visi vienlīdzīgi”. Nedēļas garumā Rotko muzejā norisinājās starptautiska mākslinieku rezidence. Jau augustā mākslas darbi tiks reproducēti un pielāgoti izvietošanai Daugavpils cietokšņa ārtelpā. Dienā, kad ierodos Rotko muzejā, te notiek rezidējošo mākslinieku publiskās prezentācijas, kad ir iespēja tuvāk iepazīties ar māksliniekiem un viņu daiļradi vēl pirms izstādes atklāšanas. Šī plenēra tēma – vienlīdzība, un jau šodien rezidences laikā tapušie darbi nonāks publikas priekšā, stāsta Rotko muzeja direktors Māris Čačka. “Eiropas kultūra: Visi dažādi – visi vienlīdzīgi” ir starptautisks projekts, kurā iesaistījies arī Rotko muzejs. Latviju šajā rezidencē pārstāvēja divi mākslinieki – Mairita Folkmane filozofiski izvēlējās pievērsties jumtu tēmai un skatam no augšas. Oskars Jansons arī šajā plenērā pārstāv Latviju,

Jau septīto gadu Daugavpils cietoksnī notika Starptautiskais vēsturiskās rekonstrukcijas festivāls „Dinaburga 1812”, dodot iespēju izbaudīt 19. gadsimta sākuma atmosfēru, apskatīt cietokšņa garnizona un Francijas Lielās armijas nometnes. Festivāla centrālais notikums bija 1812. gada jūlijā notikušās cīņas atveidojums, kurā Dinaburgas cietokšņa garnizons drosmīgi stājās pretī Napoleona armijai un atvairīja tās uzbrukumu. Dalībnieki demonstrēja savu militāro stāju, vēsturiskos tērpus un ieroču mulāžas, piedaloties svinīgā parādē un cietokšņa aizstāvēšanas kaujas rekonstrukcijā.

Cik maz budisma filozofijas novirzieniem ir kopīga ar vienkāršotajām asociācijām par „karmu”, „ciešanām” un „meditāciju”? Cik maz mēs – rietumnieki un aziāti – viens par otru zinām ikdienišķās apziņas ietvaros un kāpēc mums aktuāla ir Āzijas intelektuālā mantojuma izpēte, skaidro Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas vadītājs profesors Kaspars Kļaviņš.

Par instrumentālās mūzikas apvienības “Kuba” jauno studijas albumu “Laukumi” saruna ar saksofonistu Miku Soloveju.

Jauniešu modes un dizaina nodibinājums „2IVI” šonedēļ aicina uz modes performanci Vidzemes tirgū.  Performances laikā apmeklētāji aicināti apskatīt apģērbu kolekciju, kurā inovatīvu biomateriālu mijiedarbība ar apstrādātiem džinsu audumiem. Performancē piedalīsies aktieri, bet vide, scenogrāfija un muzikālā improvizācija rosinās domas par 60.gadu laboratoriju. Jauniešu modes un dizaina nodibinājumam šī ir trešā darbības sezona. Vidzemes tirgū bijušajā tirgus paviljonā 17. jūlijā gaidāms ilgtspējīgam dizainam veltīts notikums – modes performance „2GROW”. Tiekos ar trim jauniešiem Katrīnu Tīnu Smilgu, Elizabeti Ancveri un Fabiasu Nilu Īli, jo performanci rīko Jauniešu modes un dizaina studija jeb nodibinājums „2IVI”.   Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas produktu dizaina 4.kursa audzēkne Katrīna Tīna Smilga vispirms par to, kā radies studijas nosaukums un kāda jau ir modes performanču pieredze. Šī gada perofromances tēma ir 60.gadu laboratorija, piebilst Elizabete Ancvere, kura Rīgas Dizaina un mākslas vidu

Jau rīt, 13. jūlijā, Lūznavas muižā notiks ikgadējais „Mākslas pikniks”. Klausīties, piedzīvot, skatīties un izgaršot – baudījumu visām maņām no pulksten trijiem pēcpusdienā piedāvās Lūznavas muiža Rēzeknes novadā, kur notiks devītais „Mākslas pikniks”. Arī šogad plašais muižas parks pārvērtīsies par piknika un atpūtas vietu, kur skanēs dažādu žanru mūzika, būs teātra un laikmetīgās dejas izrādes, kā arī kino, burvju triki, mākslinieku plenērs un meistarklases.

Kultūras rondo tiekamies ar tulkotāju Denu Dimiņu, kurš iztulkojis no portugāļu valodas Fernandu Pesoa „Nemiera grāmatu”. Saruna par grāmatu, kurai nav manuskripta, par grāmatu, kuru vākos saliek jau bez paša autora, jo viņa lapiņas ar puspabeigtiem vai grūti salasāmiem tekstiem glabājās lādē, kas arī radīja dažādas interpretācijas. Tagad portugāļu modernista Fernandu Pesoa "Nemiera grāmata:  iztulkota latviski un izdota "Valodu mājā". Tas noteikti ir notikums. Šī ir grāmata, kuru, iespējams, var uzšķirt jebkurā vietā un atrast kādu teikumu, kas iedvesmo. "Noteikti to var raksturot, kā kaleidoskopisku tekstu, kā lielu tekstu mozaīku. Jau minējā, ka tā ir grāmata bez manuskripta, grāmata, kas tapusi no dažādiem fragmentiem, tāpēc jautājums par šo fragmentu secību ir ļoti nosacīts. Mēs varam tos kārtot dažādi," atzīst Dens Dimiņš. Viņš arī stāsta, ka Lisabonā Fernandu Pesoa muzejā ir ekspozīcija "Saliec savu "Nemiera grāmatu"". Var spēlēties gan portugāļu, gan angļu valodā. "Kārtība, kā zināms, no saskai

Mākslas centrā "Noass" jau 24.reizi notiek videomākslai veltītais festivāls "Ūdensgabali". 10. jūlijā programmu atklāja Vācijas jauno mākslinieku darbi, bet turpmākās divas trešdienas programmas no Spānijas, Ukrainas, Rumānijas un Etiopijas. Festivāla mērķis visus šos gadus aktualizēt kustīgā attēla un video medija nozīmi laikmetīgās mākslas jomā. Gaidāms arī starpdisciplinārais projekts "Bezgalīgo atklājumu laboratorija" peldošajā mākslas centrā "Noass". Pēc atklāšanas ekspozīcija "Bezgalīgo atklājumu laboratorija" apmeklētājiem būs skatāma trešdienās līdz augusta beigām savukārt videomākslai veltītais festivāls "Ūdensgabali" vēl divas nākamās trešdienas.  

Pirmiedzīvotāju valodu apguve, pārmantošana, digitālā vienlīdzība un tiesiskais statuss. Ko šie ANO apstiprinātie virzieni nozīmē lībiešu valodai? Kultūras rondo tiekamies ar LU Lībiešu institūta direktoru Valtu Ernštreitu un vadošo pētnieci Guntu Kļavu.

No 11. - 13. jūlijam Eiropas kultūras galvaspilsētā Tartu norisināsies „Latviešu dienas”. Gan Igaunijai tuvākie kaimiņi no Cēsīm un Valmieras, gan arī kurzemnieki organizēs jautras un arī garšīgas meistarklases. Savukārt Bezauto Avēnijā uz galvenās skatuves uzstāsies grupas „Carnival Youth”, „Sudden Lights”, kā arī pūtēju orķestris „Cēsis”. Kā norisināsies „Latviešu dienas” stāsta Vineta Pūce, Valmieras novada pašvaldības Tūrisma pārvaldes Starptautiskā tūrisma speciāliste.

Mākslinieka Ata Jākobsona izpētes centrā ir saskaņas meklēšana ar dabas ritmiem, vides apziņu un savu iekšējo balsi. Kultūras rondo par  izstādi  ”Debesu ķermeņi”, kuru viņš radījis, iedvesmojoties no dabā sastopamo frekvenču viļņu plūsmas novērojumu paraugiem, saruna ar ar Ati Jākobsonu un kuratori Annu Vilīti. Līdz 25. augustam izstāžu zālē "Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa" būs apskatāma Ata Jākobsona personālizstāde "Debess ķermeņi". Brūkot vecajai pasaulei un veļoties nospiedošai satraucošu ziņu lavīnai, daudzi no mums ir attapušies personīga nemiera, izsīkuma un disharmonijas ielenkumā. Mūsu maņas ir pieskaņojušās baiļpilnām tumsas sfērām. Tomēr, kā indivīdiem, mums piemīt spēja izvēlēties tās frekvences, ar kurām sinhronizējamies, tādējādi pievēršoties eksistences cerīgākajām šķautnēm un rotājot savas orbītas ar gaismu un cerību. Smalkā pasaules mikro un makro procesu saspēle atspoguļo fundamentālo saikni starp visām būtnēm. Mūsu iekšējie procesi ietekmē plašākus procesus. Būtiski apzināties, ka mūsu

„Mēs lepojamies ar savu skolu” – atzīst Saldus mūzikas un mākslas skolas darbinieki. Turklāt ēka esot labs resurss, lai to pilnveidotu un pielāgotu laikam. Skolas ir bieži starp Latvijas arhitektūras gada balvas laureātiem. Latvijas arhitektūras gada balvu 2012.gadā ieguva Saldus mūzikas un mākslas skola, kuras autori ir birojs "MADE" arhitekti – Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Evelīna Ozola, Uldis Sedlovs, Liena Amoliņa. Ierakstu sēriju „Latvijas ananasi: 30 gadi Latvijas arhitektūrā” turpinām ar viesošanos Saldus mūzikas un mākslas skolā, ēkā, kas laurus guva pirms nu jau 12 gadiem. Šoreiz dodamies uz Saldus mūzikas un mākslas skolu. Ēkas fasādē izmantoti dabiski masīvkoka paneļi, nozīmīgākie elementi projekta koncepcijā – gaismas pagalmi ēkas vidū, mūzikas un mākslas skolu interjerā atšķir krāsa. Kā noskaidrojis arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs, skolas ir godalgotāko ēku tips Latvijā, un gandrīz katru gadu ir kāda jauna skolas ēka, kas gūst žūrijas uzmanību. Ir lietaina jūnija diena un kopā ar vien

No 13. jūlija līdz 24. augustam norisināsies astoņpadsmitais mākslas festivāls "Cēsis" ar mūziku, teātri un laikmetīgo mākslu. Kultūras rondo saruna ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktori Indru Lūkinu. Viņa ir arī viena no Cēsu mākslas festivāla mūzikas programmas veidotājām. Runājam gan par Vāgneru Cēsu mākslas festivāla programmā, gan par orķestra tuvākajiem vasaras plāniem, gan Lielās ģildes rekonstrukciju, gan LNSO vasarnīcu Latgales vēstniecībā „Gors”. No 13. jūlija līdz 24. augustam norisināsies astoņpadsmitais mākslas festivāls "Cēsis". Festivālu atklās izstāde "Sava pasaule. No neesoša muzeja krājumiem" Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā. Izstādē varēs apskatīt „Mazo pārvietojamo Triumfa arku” un daudzus citus darbus, kas glabājas Pulka ielas krātuvē. Izstādes tapšanas laikā Cēsīs tikāmies ar kuratori Astrīdu Roguli. Tās ekspozīcijā būs apskatāmi vienpadsmit mākslinieku darbi no topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma. Tās pašas dienas vakarā apmeklētājiem būs iespēja baudīt arī pianista

Par Radio mazās lasītavas ceļojumu Vācijā, dodoties arī pa brāļu Kaudzīšu ceļojumu aprakstu pēdām, un gaidāmo Vecpiebalgas konferenci jūlija beigās Kultūras rondo izvaicājam ceļojuma dalībniekus – Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” vadītāju Līvu Gruduli un aktieri Gundaru Āboliņu. Divi Piebalgas skolotāji – Matīss un Reinis – bija lieli ceļotāji. Viņi ne tikai vasarās ceļoja, bet arī ceļojumus aprakstīja un tos publicēja presē. Tāpēc ar Radio mazo lasītavu ceļojot pie latviešiem Vācijā, mēs ņēmām līdzi arī Brāļu Kaudzīšu ceļojumu piezīmes. Un šodien pēc brauciena Piebalga – Rīga – Berlīne – Minstere – Freiburga – Lietuva – Rīga – Piebalga atkal no Piebalgas uz Rīgu ir braukusi Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” vadītāja Līva Grudule, saziņā ar mums – aktieris Gundars Āboliņš. Vēl noskaidrosim, kas ir „žurme” un kā atklāt Piebalgas fenomenu. "Piebalgas žurme" - šāds nosaukums dots arī kultūrvēsturiskai konferencei, kas norisināsies 26. jūlijā Vecpiebalgas kultūras namā. Žurme ir Piebalgas izloksnes v