Kultras Rondo

Pagājušajā nedēļā Balvu novada Upītē un vēl vairākās vietās Ziemeļlatgalē norisinājās ceturtais starptautiskais folkloras festivāls „Ļipa kust”. Tajā līdzās vietējām folkloras kopām piedalījās arī tradicionālās mūzikas grupas no Kostarikas, Čehijas un Gruzijas. Šogad festivālā “Ļipa kust” iekļāvās arī 9. Latgales stāstnieku festivāls “Amatu stāsti” ar pieskaņotu stāstu tēmu – “Tautas muzikants, rotaļnieks”. Ar neiztrūkstošo rotaļdanci „Lipa kust” aizvadīts jau ceturtais starptautiskais folkloras festivāls „Lipa kust”. Nedēļas garumā Baltinavā, Balvos, Viļakā un Upītē festivāla dalībnieki klausījās stāstus, vēstīja par savas valsts tradīcijām, pat piedalījās stipro skrējienā, bet visu vairāk – muzicēja un dejoja. Festivāls aizsākās 2017. gadā. Jau pirms tam folkloras kopa „Upīte” regulāri paši brauca uz dažādiem festivāliem ārzemēs, līdz izdomāja, ka arī savās mājās grib sarīkot starptautisku festivālu, kurā apvienotu labākās idejas no citos festivālos aizgūtā, kā arī ciemiņiem parādītu Ziemeļlatgali un tās

Par savu izstādi "Cilvēki, zvēri, koki un tapetes" Laima Bikše saka: "Izstādi varētu nosaukt arī "Ceļš. Galvenajā lomā – Laima Bikše"." Māksliniece viesojas Kultūras rondo studijā. Šovasar viņa piedalījusies arī vairākos plenēros Mazirbē, Lubānā un Cēsīs. Jūrmalas muzejā skatāmas Starptautiskās jūras tematikai veltītās biennāles Marīna starpgada izstādes, viena no tām – Laimas Bikšes izstāde "Cilvēki, zvēri, koki un tapetes". Laima Bikše 2021. gadā kļuva par Starptautiskās konkursizstādes "Marīna" laureāti un izpelnījās žūrijas atzinību par darbiem "Viļņu skaitītāja" un "Es apstājos, lai dotos tālāk". Jaunākajā izstādē nav nevienas jūras. Jūras gleznas tapušas laikā, kad prasījies pēc miera.  "Tagad man nav nevienas jūras. Kopš es izlēmu, ka izstāde nebūs ne par jūrām, ne par drāmām, ne par katastrofālām pārdomām, es nolēmu izstādi veltīt priekam," atklāj Laima Bikše. "Parasti es izstāde taisu kā vieglā vilnī - ir tas un šis, bet šo nolēmu būt mazliet drosmīgāka kā parasti. Gleznot priecīgas gleznas v

Viņu mēģinājumi nereti notiek parkos, virtuvēs un autostāvvietās. Uz mēģinājumiem viņi mēdz braukt vairākas stundas un pacietīgi strādā pie izrādēm, kuras varbūt redzēs daži desmiti tautiešu. Bet viņu darbs ir liels un svarīgs gan pašiem, gan kopienai. Runa ir par latviešu amatierteātriem ārpus Latvijas, kuru kopskaitā ir ap 30. Pagājušajā piektdienā Latvijas skatītājiem bija reta iespēja redzēt piecas Anglijas, Dānijas, Īrijas un Norvēģijas latviešu teātros tapušas izrādes, kas VEF kultūras pilī satikās festivālā „Dāvana Latvijai”. Kāda var būt teātra nozīme diasporā, par to saruna ar vairāku teātru aktieriem un režisoriem. Ārpus Latvijas pašlaik darbojas apmēram 30 latviešu amatierteātru – ļoti dažādi gan pēc izmēra, gan darbības formas, aktieru sastāva un interesēm. Lielo daudzveidību interesenti varēs baudīt arī šoruden pat divos diasporas amatierteātru festivālos – „PLATS solis” Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā un „Laipa” Bredfordā, Lielbritānijā. „PLATS solis” žūrijā pērn bija arī teātra kritiķe Edīt

Tikko aizvadīts Valmieras Vasaras teātra festivāls, pie tam – šodien un rīt Rēzeknē un Daugavpilī tiks rādīta Valtera Sīļa izrāde „Ik dienas”. Ar dažādām pieredzēm Valmieras vasaras teātra festivālā studijā teātra kritiķis Atis Rozentāls, telefoniski mums pievienojas teātra kritiķe Zane Radzobe, studijā kolēģe Māra Rozenberga un Ingvilda Strautmane.

Tieši pirms pieciem gadiem kādreizējā Rīgas Preču stacijas noliktavas ēka Hanzas ielā atdzima kā kultūrvieta “Hanzas perons”. Savā piecgadē “Hanzas perona” radošā komanda skatītājiem sarūpējusi neparastu piedzīvojumu, aicinot ļauties “Gordoniādei” - mūzikai, dabai un miegam mūsdienu amerikāņu komponista Maikla Gordona skaņu gleznu pavadībā. Četros vakaros un vienā naktī izskanēs Gordona skaņdarbu cikls vienādiem instrumentiem. Četros vakaros – 3., 4., 7. un 8. augustā – "Hanzas peronā" tiks atskaņots Maikla Gordona (Michael Gordon) kamermūzikas koncertu cikls jeb "Gordoniāde". Savukārt piektajā vakarā, no 9. uz 10. augustu, ierobežots skaits publikas aicināti kultūrvietā pavadīt nakti, ietinoties guļammaisos, miegā vai nomodā noklausoties visu četru vakaru repertuāru.  

Kuldīgā aktīvi darbojas biedrība "Mākslinieku rezidence", piesakot sevi arī tēlniecības izstādē pilsētvidē "Savā vietā". Vai Ventas rumbā joprojām vērojams pestītājam līdzīgs vīrs uz SUP dēļa? Kā izprast sevi kā daļu no zemes ekosistēmas intuitīvā procesā, bet centrējoties uz varu kā pašorganizējošu  procesu? Un – kā pilsēta saplūst ar ilgstošu mākslas klātbūtni Kuldīgā, vaicājam Kuldīgas mākslas rezidences ļaudīm. Kultūras rondo viesi mākslas projektu kurators Raimonds Kalējs, māksliniece Elīna Zunde, kuras izstade "Sava vara" Kuldīgā būs aplūkojama no 8.augusta, un mākslas un izglītības koprades telpa “Adatu fabrika” projektu koordinatore Juta Ozoliņa.  

Stāsti par seno vēsturi dažādu laiku vēsturiskās rekonstrukcijās. Ko mēs joprojām spējam uzzināt paši par sevi, rekonstruējot vēstures notikumus dažādos laikos un kāpēc ir svarīgi biedroties ar līdzīgi domājošajiem? Kultūras rondo studijā dzīvās vēstures entuziasts, vēstures izpētes un rekonstrukcijas kluba “Rodenpoys” aktīvists Uģis Urtāns, vēstures un arheoloģijas pētnieks Eduards Plankājs, kurš ipaši pievērsies 9 - 13. gadsimta izpētei, un Vilku Ilze jeb Ilze Ceļmillere, kuru šobrīd vairāk zinām kā "Glass Mountain Studio" mākslinieci un grupas "Rāva" dalībnieci. Visi trīs sarunas dalībnieki nesen ir atgriezušies no kāda vēstures rekonstrukcijas festivāla. Uģis Urtāns bijis Grunvaldē, Polijā, vienā no lielākajiem vēstures rekonstrukcijas festivāliem. Savukārt Eduards Plankājs un Ilze Ceļmillere bija devušies Kiroveri Igaunijā, kur arī norisinās vēstures rekonstrukcijas festivāls. Tur izslēdz telefonus un divas dienas izdzīvo, atpūšoties no 21. gadsimta. Eduards Plankājs ar gandarījumu min, ka bieži arī ak

Ko par mums pašiem varam uzzināt, nonākot teju 120 gadus senā ceļojumā no Volgas stepēm līdz prūsiskajai Kēnigsbergai, tad caur Dvinsku uz Rīgu un galu galā nonākot Vidzemē? Rakstnieks Miks Koljers mums dāvā savu ceturto grāmatu. Viņš ir brits, bet jau 17 gadus dzīvo Latvijā, tāpēc saruna par viņa jaunāko grāmatu "Stārks" norit latviešu valodā. "Es teiktu, ka šis ir simbolistu romāns franču vai vācu tradīcijā. Nav aprakstīts cilvēks, bet simboli, daba. Īstais stāsts ir neskaidrs, aiz simboliem," tā par jauno rumānu bilst Miks Koljers. Romānu "Stārks" viņš sācis rakstīt 2021. gadā un iepriekš daudz ceļojis pa Latviju, bijis vairākās muižās. Vēstures pētniecība, lai uzrakstītu romānu, bijusi daļa no procesa. "Man nepatīk vēstures fikcijas romāni, bet tas process to rakstīt ir brīnišķīgs. Es esmu kā "vēstures narkomāns".  Latvija ir ar vēsturi visur, ne tikai ainavā, bet arī cilvēka sirdī. Visur grib runāt un domāt par vēsturi. Super!. Tas nenotiek Anglijā. Mazai daļai sabiedrības ir interese par vēsturi," at

Rieki, šķieti, velkumi, saivas, stelles un divvirziena izvilkums! Jau šo sestdien, 3. augustā, Vecpiebalgas „Vēveros” notiks pirmais Vislatvijas audēju saiets „Vēveru dienas Vēveros”. Kur radās ierosa jaunas tradīcijas iedibināšanai un par nedēļas nogalē Vecpiebalgā gaidāmo pasākumu stāsta četri lietpratēji - Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja projektu vadītāja Anda Skuja, Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena, audējs, tautas daiļamata meistars, Tautas lietišķās mākslas studijas “Rīdze” vadītājs Māris Maniņš un Latvijas Amatniecības kameras tautastērpu meistare, TLMS "Rota" dalībniece Antra Šarlote Blome. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā Cēsu novada Vecpiebalgas “Vēveros” 3. augustā no plkst. 11.00 līdz 17.30 notiks pirmais Vislatvijas audēju saiets “Vēveru dienas Vēveros”. Svētkos aicināts piedalīties ikviens Latvijas audējs, lai kopīgi dibinātu jaunu tradīciju – audēju festivālu, kā arī ikviens interesents, kas vēlas saistoši pavadīt

Zaļumballe Vecrīgā, Kreisā un Labā krasta svētki, muzikālie parki – par Rīgas svētku mēneša programmu un aktivitātēm apkaimēs, par Rīgas vēsturiskā centra atdzīvināšanas projektu pārrunājam Kultūras rondo studijā. Rīgas 823.dzimšanas dienas svētku mēneša sauklis ir "Līksmo, audz, daudzini". Krāšņā programma aptvers visas galvaspilsētas apkaimes, īpašu uzsvaru liekot uz svētku baudīšanu, ceļojot no labā uz kreiso krastu. Par Rīgas dzimšanas dienas svētku mēneša norisēm stāsta Rīgas dzimšanas dienas mēneša galvenā producente Madara Gruntmane, Kreisā krasta svētku  veidotājs Sandis Kalniņš, Vērmanes dārza koncertprogrammas producents Mārtiņš Mielavs un Rīgas dzimšanas dienas pasākuma “Rīga aug” producente Zane Auškāpa. Ar Rīgas vasaras pasaākumu programmu var iepazīties internetā.

Kultūrtelpā "Ola Foundation" jau mēnesi skatāma izstāde "Tava roka". Tajā satiekas divu mākslinieču Ievas Maurītes un viņas mammas, keramiķes Daces Pētersones darbi. Izstāde ir Ievas Maurītes veltījums savai mammai Dacei Pētersonei, kurai šis būtu 80.jubilejas gads. Kultūrtelpā "Ola Foundation" māksliniece Ieva Maurīte pulcinājusi nelielu draugu un radu saimi, lai aplūkotu izstādi un arī performētu tie, kas to nav paguvuši izstādes atklāšanā. Vārds „roka” ir izstādes nosaukumā, arī Ievas Maurītes un viņas mammas Daces Pētersones īpaši zīmējumu ciklā uz metāla plāksnēm ir attēlotas rokas. Izstāde ir Ievas piemiņas veltījums mammai, keramiķei un pedagoģei, vienai no keramikas studijas „Logs” dibinātājām un aktīvai tās dalībniecei, kura strādājusi gan ar mālu, fajansu un šamotu, gan porcelānu. Izstāde "Tava roka" kultūrtelpā "Ola Foundation" būs skatāma līdz 20.oktobrim.

Festivāls “Rimbenieks” ir ceļojums telpā, laikā un mūzikā, kas atklāj klausītājiem jaunas skaņu pasaules un rada neaizmirstamas emocijas. Liepājas simfoniskais orķestris turpina muzicēt Dienvidkurzemē. Saruna ar diriģentu Gunti Kuzmu un orķestra direktoru Uldi Lipski. Aizsācies 2021. gadā, arī šogad augustā Dienvidkurzemes novadu apceļos Liepājas Simfoniskā orķestra rīkotais mūzikas festivāls “Rimbenieks”, piedāvājot vairākus izsmalcinātus muzikālus notikumus. Novada pilsētās un ciemos no 2. līdz 18. augustam norisināsies vairāki koncerti, kas apvienos augstākās raudzes māksliniekus un aizrautīgus klausītājus, radot neaizmirstamu muzikālo pieredzi. Galvenais satura balsts festivālā “Rimbenieks” ir kamermūzika, ko atskaņo Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķu veidoti ansambļi, pieaicinot savus domubiedrus un tuvākos skatuves draugus. Ceļojums sāksies Kazdangas Kultūras namā, kur plašajā zālē 2. augustā pulksten 19 koncertēs Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Gunta Kuzmas vadībā. 3. augustā pulksten 19

“Māksla mežā, pļavā un pie horizonta” – vides mākslas objekti, daba, filozofija, laiks un tu pats, kam ļauts klejot Dūrmuižā, Blīdenē. Kultūras rondo īsais klejojums izstādē, kas aplūkojama vēl līdz 27. jūlijam. Mēs pirmoreiz esam Dūrmuižā. Tur mūs pavada "Arterritory" direktore Una Meistare un galvenā redaktore Daiga Rudzāte. Pa ceļam satiekam arī saimniekus Agitu un Andri, māksliniekus Reini Dzudzilo un Ģirtu Muižnieku un  Andreju Virtmani. "Mūsu izglītības sistēmā māksla nav organiski iekļauta, tāpēc ceļš pie laikmetīgās mākslas var būt arī ilgāks," tā atzīst Una Meistare, stāstot par "EnergART" projektu un Dūrmuižu, kurā ir mākslas un dabas sinerģija ir tas, ko cilvēki meklē. Ļaujam gaiļiem dziedāt, tehnikai rūkt un vējam pūst, nemeklējot klusākus stūrus, jo vējš pieder šai vietai tāpat kā mākslas darbi. Māksla darbi savukārt organiski iekļaujas ainavā. Izstāde “Māksla mežā, pļavā un pie horizonta”, kas līdz 27. jūlijam skatāma dabas un mākslas telpā “Dūrmuiža”, Blīdenē, ir "Arterritory.com" galerijas

Valmieras vasaras teātra festivāla tēma šogad ir dzīvība. Izrādes par dzīvības rašanos, dzīvības trauslumu, arī par dzīvības atņemšanu karā. Vēl festivāla tēma rosina domāt par teātri kā dzīvu mākslu. Šogad festivālam īpaši plaša programma – astoņi jauniestudējumi, arī vairākas iepriekšējos festivālos rādītas, skatītāju iemīļotas izrādes. Uz Valmieru tikties ar iestudējumu radošajām komandām devās Laima Slava.

Sirreālisms ir kustība mākslā. Divdesmitie gadi, Parīze, manifesti, mākslinieki, kas nodarbojas un ietekmējas arī no psihoanalīzes un Zigmunda Freida. Šogad pasaule svin sirreālisma simtgadi, tāpēc jautājam mākslas zinātniecei, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja “Arsenāla” vadītājai Elitai Ansonei, vai Latvijā arī ir bijuši sirreālisti? "Par sirreālismu Latvijā runājot, mēs varam sākt to pieminēt, sākot ar 70. gadiem. Tas nozīmē, ka, īsti, veidojot izstādi no latviešu mākslinieku darbiem, simtgadi mums neizdotos sirreālismam atzīmēt. Ir Ludolfam Libertam divi portreti 1923. gadā, abi ir vīriešu portreti, kuros parādās tādas sirreālas pazīmes nedaudz. Ir ļoti tāds jaunās lietišķības stilā veidots vīrieša portrets, un blakus viņam ir tāda levitejoša sejiņa, tāda mēnestiņa sejiņa, tāda ļoti mistiska, kas liecina, ka tomēr Liberts ir iepazinies ar sirreālisma izpausmēm. Un šai pašā gadā vēl viens vīrieša portrets, kur savukārt sievietes tēls tādā dīvainā kombinācijā ienāk. Bet tās ir nejaušības un eksperimenti. U

Daži pieturas punkti sirreālisma simtgadē - Latvijā un citur Eiropā. Saruna ar Briseles Karaliskā muzeja modernās mākslas kuratori, profesori Francisku Vandepiti. „Sirreālisms ir vairāk nekā vienkārši kustība – tas ir prāta stāvoklis,” tā intervijā Latvijas Radio saka Briseles Karaliskā muzeja modernās mākslas kuratore, profesore Franciska Vandepite. Tieši viņas vadībā Briseles Karaliskajā muzejā šogad pie skatītājiem nonāca pirmā sirreālisma simtgades izstāde, kas tapusi vērienīgā sadarbībā starp Pompidū centru Parīzē un muzejiem Briselē, Madridē, Hamburgā un Filadelfijā un ceļos pa šiem muzejiem līdz pat 2026.gadam. Sirreālisma kustība, ko aizsāka franču dzejnieka Andrē Bretona 1924.gadā publicētais sirreālisma manifests, piedzima kā literāra ideja, kas drīz pārauga vizuālās mākslas kustībā un atstāja paliekošas pēdas plašā kultūras laukā. Ne velti mēs šodien arī sarunvalodā dīvainas pieredzes mēdzam saukt par „sirreālistiskām”. Par sirreālisma simtgadei veltīto muzeju kopdarbu, sirreālisma saistību ar si

Nevis sekot instrukcijām, bet atklāt veselību kā interesantu pasauli. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā vairākas dienas (24., 25 un 26. jūlijā) noritēs pētniecības laboratorija bērniem. Trīs tematisku darbnīcu ciklā par skābekli un elpošanu muzeja pedagoga vadībā rosinās dalībniekus domāt par cilvēka un pārējās dabas attiecībām. Praktiskā darbošanās notiks modes dizaineru MAREUNROL’S radītajā interaktīvajā vidē, ko veido daudzslāņains gobelēns.

Šodien, 24. jūlijā, dabas dzejnieka un bērnu kultūras atbalstītāja Jāņa Baltvilka 80. dzimšanas dienā, 20. reizi pasniegs viņa vārdā nosaukto balvu bērnu un jauniešu literatūrā un grāmatu mākslā. Ar ko zīmīgs bijis šis gads bērnu literatūrā, Kultūras rondo vērtē Jāņa Baltvilka balvas projekta vadītāja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, literatūrzinātniece Inguna Daukste, ilustratore Gita Treice un organizācijas „Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Runājam arī par priekšā lasīšanu kā ģimenes rituālu. Ar Baltvilka balvas nominantiem var iepazīties šeit.

Turpinot ierakstu sēriju par Latvijas arhitektūrā godalgotajiem objektiem, šoreiz pievēršam uzmanību komercbūvēm, augstceltnēm, daudzdzīvokļu ēkām. Tuvāk iepazītam Viesturdārza kvartālu – dzīvojamo ēku projektu Rūpniecības ielā, Rīgā, kas 2020.gadā ieguva vienu no Latvijas arhitektūra gada balvām. Projekta autori – "RUUME" arhitektu komanda, balvu ieguva par dzīvojamo ēku projekta 1.kārto, pašlaik realizētas jau trīs kārtas, nākotnē iecerēta arī ceturtā. Ar "RUUME" arhitektiem Lieni Adumāni-Vāveri, Oskaru Vāveri un Līvu Nordmani Viesturdārza kvartālā tiekos vienā no šīs vasaras karstākajām dienām. Arī mazais Miķelis Vāvere ir līdzi un visu laiku ratiņos negulēs. Ir dienas vidus, pilsēta dzīvo savu aktīvu dzīvi, un mēs, neslēpjoties no ielu trokšņiem, esam satikušies kvartāla šķērsielā pie Rūpniecības ielas. Lai arī Arhitektūras gada balvu iegūta gadā, kad bija pabeigta vien kvartāla 1.kārta, Liene uzsver, ka viss kvartāls izdomāts un projektēts kopā, viņu papildina Līva. Dzīvojamā apbūve ir viens no lielāka

Saullēkta koncerts un Jūrmalas festivāls jau aiz muguras, bet priekšā Ventspils koncertzāles „Latvija” piecu gadu jubilejas koncerts un pirms šī koncerta Kultūras rondo studijā ir Elbas koncertzāles goda ērģelniece Iveta Apkalna. Runājam gan par šo, gan pa citiem viņas šīs vasaras koncertiem, kā arī par futbolu. "Sezona bija krāšņa un ļoti intensīva, bija brīži, kad šī sezona bija fiziski arī ļoti grūti nesama un ceļama, bet ļoti iedvesmojoša un rosinoša, bija arī ļoti daudz jaunu koncertvietu manā koncertu klājumā, un arī jaunu festivālu. Bet tas viss, protams, emocionāli un prātā man klauvēja ar tādu sajūsmu un vēlmi, bet fiziski bija ļoti jāuzmanās. Ja man nebūtu tāda ģimene un tādi draugi, un tāds emocionāls atbalsts "whatsapp" vai "facebook", tad droši vien būtu bijis daudz grūtāk," aizvadīto sezonu vērtē Iveta Apkalna. Tajā pašā laikā mūziķe ir gandarīta par šo sezonu, jo tā dod nepieciešamo iedvesmu nākamām sezonām. "Šobrīd es esmu tik smaidīga, priecīga un laimīga ne tikai tamdēļ, ka beidzot atkal