Jauni Un Aktvi

Jau gadiem eksperti ceļ trauksmi par stāvokli Baltijas jūrā – dzīvība tajā turpina izzust un daudzviet zem viļņiem nevis rosās zivis un cita jūras radība, bet valda piķa melna tumsa un tukšums. Kāpēc tā un ko mēs varam darīt, lai jūru glābtu? Lai to noskaidrotu, podkāsta “Zaļgalvis” vadītājs Rvīns Varde uz sarunu aicinājis Magdu Jentgenu, Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāju Pasaules dabas fondā Latvijā.

Bieži vien kaitēšana dabai ir saistīta ar nezināšanu, piemēram, neizpratni par to, kāpēc vecus medikamentus nevar vienkārši izmest sadzīves atkritumos – raidījuma “Zaļgalvis” sērijā “Mājsaimniecības gudrības” saules paneļu entuziasts Guntars Kopeika stāstīja par alternatīvu enerģijas ieguvi, kas ir ne tik acīmredzami saudzīgāka izvēle dabai. Par to, kā acīm neredzamais piesārņojums ietekmē mūsu dzīvi, podkāstā “Zaļgalvis” ar Rvīnu sarunājas hidrobioloģe Ieva Putna-Nīmane.

Raidījuma “Zaļgalvis” sērijā “Dabas apklušana” beļģu režisors Deivids Vēbers-Krebs (David Weber-Krebs) stāstīja par to, kā ar mākslas palīdzību iespējams publikai parādīt cilvēka izraisītas dabas izmaiņas – to, kā apklust putni, kukaiņi, koku šalkoņa. Tā nav apklušana, ko saistām ar harmoniju un mieru, drīzāk baiss klusums, kas liecina – notiek pārmaiņas, izmirst sugas. Par dabu kā saudzējamu vērtību jau vairākas desmitgades publiski runā žurnālists un aktīvists Dainis Īvāns. Šajā podkāsta “Zaļgalvis” sarunā Īvāns stāsta par vides aktīvisma dzimšanu Latvijā, dabas pārmaiņām, ko redz savām acīm un dzird savām ausīm, kā arī to, ko ikviens varam darīt lietas labā.

Kaislības ap miljoniem gadu senām fosilijām, izdzīvošana dabā un savas upes atrašana. Ilze Lasmane-Brože veido LTV1 raidījumu “Pa straumei”, kur divi jaunieši un suns Urga apceļo Latviju laivās, iepazīstot gan daudzveidīgās Latvijas upes, gan interesantākos pieturpunktus to krastos. Arī pati Ilze ir aizrautīga laivotāja un dabā gājēja. Podkāsta “Zaļgalvis” 2. sezonas 2. epizodē Rvīns tiekas ar Ilzi, lai parunātu par videi un cilvēkam draudzīgu ūdens (un ne tikai) tūrismu.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir pēdējais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā kara žurnālists Atis Klimovičs stāsta par to, kā iegūt persona non grata statusu Krievijā un kā pazūd vīzas, par to, kā sagatavoties braucieniem uz karstajiem punktiem un pēcāk tikt galā ar redzētajām šausmām, kā arī par to, kāpēc kara žurnālistikai agrāk bija daudz piemērotāki apstākļi un kāpēc nevajag baidīties reportāžās ieņemt konkrētu pozīciju. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju

Kas kopīgs zobārstiem un arboristiem? Kā mēs varam cīnīties ar ledu, nekaitējot kokiem? Kāpēc arborists ir perspektīva profesija jauniem cilvēkiem? Televīzijas raidījuma “Zaļgalvis” 2. sezonas otrajā sērijā Rvīns Varde kopā ar žurnālisti Anitru Toomu meklēja Rīgas senāko koku saknes un iepazina pilsētas parkus, savukārt jaunās podkāsta “Zaļgalvis” sezonas pirmajā ierakstā uz sarunu aicinājām arboristu un kokkopi Edgaru Neilandu.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir piektais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā "Delfi" mediju grupas galvenais redaktors Ingus Bērziņš stāsta par interneta mediju pirmsākumiem Latvijā un to nākotni, par sociālo mediju ietekmi un komentāru sadaļas skaistumu un postu, analizē, kādēļ Latvijas drukātās preses līderi nekļuva par būtiskākajiem interneta mediju vides spēlētājiem, kā arī norāda uz saistību starp mediju abonēšanu un pilsonisko aktīvismu. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Sato

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir ceturtais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā žurnālists Oļegs Ignatjevs, kurš strādājis dažādos Latvijas krievu medijos, stāsta par Rīgas domes spiedienu uz agrāko TV5, politikas un žurnālistikas attiecībām, žurnālistu atalgojuma problēmu, pirmo nopietno krievvalodīgo diskusiju raidījumu "Puntki uz i" LTV7, kā arī analizē krievu mediju stāvokli Latvijā vispār. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir trešais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā laikraksta "Kurzemnieks" galvenā redaktore Daiga Bitiniece stāsta par to, kā ar reģionālie laikraksti konkurē ar pašvaldību informatīvajiem bukletiem, kā paiet laikraksta ikdiena un kādi izaicinājumi gaidāmi nākotnē. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir otrais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā Sarmīte Ēlerte stāsta par laikraksta "Diena" tapšanu un to, kā veidojās žurnālistikas vide pēc neatkarības atgūšanas. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir pirmais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā Nellija Ločmele stāsta par to, kā oligarhi pārņēma laikrakstu "Diena", kā nauda ietekmē politiku un Latvijas mediju vidi. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Sestajā sarunā Karīna stāsta par stāsta par dzīvi ar dēlu Dāvidu, kurš ir mūžīgais bērns, par sabiedrības attieksmi prete neredzamajiem bērniem un citām cilvēku grupām, kā arī dalās ar prieku, kuru ir iespēja gūt tieši ģimenē. Ar viņu sarunājas Lolita Tomsone. "Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzirdamos personiskos stāstus papildinās raksti, kas izvērsti analizē dažas no problēmām, ar kurām šīs ģimenes saskaras ikdienā. Ar rakstiem un intervijām video formātā iespējams iepazīties šeit. 

Piektajā sarunā Iļja stāsta par dzīvi pēc sievas nāves, bērnu audzināšanu, vietu, ko viņa dzīvē ieņem ticība, un to, kā viņš raugās uz dažādām ģimenēm un mīlestību. Ar viņu sarunājas Lolita Tomsone. "Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzirdamos personiskos stāstus papildinās raksti, kas izvērsti analizē dažas no problēmām, ar kurām šīs ģimenes saskaras ikdienā. Ar rakstiem un intervijām video formātā iespējams iepazīties šeit. 

Ceturtajā sarunā Krišjānis un Ieva stāsta par to kā ir uzaugt sabiedrības krustugunīs, jo viens no vecākiem ir piederīgs LGBT, runā par dzīvi Rietumeiropa nacionālismu un vajadzību sarunāties ar centriski noskaņotajiem. Ar viņiem sarunājas Lolita Tomsone. "Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzirdamos personiskos stāstus papildinās raksti, kas izvērsti analizē dažas no problēmām, ar kurām šīs ģimenes saskaras ikdienā. Ar rakstiem un intervijām video formātā iespējams iepazīties šeit. 

Trešajā sarunā Ģirts un Aksels stāsta par vēlmi neslēpties, adoptēt bērnu un apprecēties, kā arī salīdzina to, kā homoseksuāļi Latvijā dzīvoja pirms trīsdesmit gadiem un šodien. Ar viņiem sarunājas Lolita Tomsone. "Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzirdamos personiskos stāstus papildinās raksti, kas izvērsti analizē dažas no problēmām, ar kurām šīs ģimenes saskaras ikdienā. Ar rakstiem un intervijām video formātā iespējams iepazīties šeit. 

Otrajā sarunā Aivita stāsta, kā viena audzinājusi vairākus bērnus, palūkojas uz mūsdienu Latvijas ģimeni no antropoloģiskas perspektīvas, skaidro, kas ir privilēģijas un seriālā monogāmija. Ar viņu sarunājas Lolita Tomsone. "Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzirdamos personiskos stāstus papildinās raksti, kas izvērsti analizē dažas no problēmām, ar kurām šīs ģimenes saskaras ikdienā. Ar rakstiem un intervijām video formātā iespējams iepazīties šeit. 

Pirmajā sarunā Linda un Marta stāsta par savu iepazīšanos, to kā virs katliņiem apmainījās ar gredzeniem, bērnu audzināšanu viendzimuma ģimenē un praida negatīvo pusi. Ar viņām sarunājas Lolita Tomsone. "Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzirdamos personiskos stāstus papildinās raksti, kas izvērsti analizē dažas no problēmām, ar kurām šīs ģimenes saskaras ikdienā. Ar rakstiem un intervijām video formātā iespējams iepazīties šeit. 

Aktieris Ģirts Krūmiņš šajā "Dzejas dienu" podkāstā lasa dzejoļus bērniem no gadagrāmatas "Garā pupa". Lasījumā skan Indras Brūveres-Darulienes, Ulda Ausekļa un Ievas Samauskas dzejoļi. Tāpat savus atdzejojumus un dzejoļus oriģinālvalodā lasa tulkotāji Maima Grīnberga, Māris Salējs un Ineses Paklone. Bērnu dzejas gadagrāmatas "Garā pupa" izdošanu pēc ilgāka pārtraukuma atjaunoja biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Šogad iznākusi jau astotā atjaunotā "Garā pupa", kuras sastādītāja un redaktore ir dzejniece Inese Zandere, bet ilustrācijas zīmējis mākslinieks Normunds Ozols. Grāmata pieejama Latvijas grāmatnīcās no 2021. gada 16. septembra.  Podkāsts tapis festivāla "Dzejas dienas" ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes atbalstu.

Aktieris Ģirts Krūmiņš šajā "Dzejas dienu" podkāstā lasa dzejoļus bērniem no gadagrāmatas "Garā pupa". Lasījumā skan Māras Cielēnas, Indras Brūveres-Darulienes, Unas Bērziņas, Vladimira Novikova, Dainas Tabūnas, Māra Salēja, Arvja Vigula, Ineses Zanderes un Žebera dzeja. Bērnu dzejas gadagrāmatas "Garā pupa" izdošanu pēc ilgāka pārtraukuma atjaunoja biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Šogad iznākusi jau astotā atjaunotā "Garā pupa", kuras sastādītāja un redaktore ir dzejniece Inese Zandere, bet ilustrācijas zīmējis mākslinieks Normunds Ozols. Grāmata pieejama Latvijas grāmatnīcās no 2021. gada 16. septembra.  Podkāsts tapis festivāla "Dzejas dienas" ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes atbalstu.

Vai kalni ir piesārņoti? Kā psiholoģiski sagatavoties grūtībām, kāpjot kalnos vai dodoties pārgājienā? Kā izvairīties no salšanas, paliekot teltī pa nakti? Vai ir iespējams videi draudzīgs tūrisms? Kuras ir interesantākās pārgājienu vietas Latvijā? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild alpīniste Kristīne Liepiņa. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde.  Šis podkāsts ir daļa no vides raidījuma "Zaļgalvis", ko "Satori" veido kopā ar "Vides Filmu Studiju". Katrā sērijā rakstnieks un dabas vērotājs Rvīns Varde dodas tiksies ar kādu dabas pazinēju, mākslinieku vai sabiedrībā zināmu cilvēku, lai uzdotu jautājumus par vidi, dalītos stāstos un saprastu, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Raidījums skatāms LTV1 svētdienās plkst. 18.15, kā arī "Vides Filmu Studijas" Vimeo profilā. Raidījuma režisors ir Uģis Olte. Projekts top ar "Latvijas vides aizsardzības fonda" finansiālu atbalstu.