Diena Pc

Vairumā gadījumu, kad nākas saskarties ar jēdzienu “bezdarbnieks”, daļai sabiedrības tas asociējas ar kaut ko negatīvu. Pat nievājošu. “Darba meklētājs” jau skan mazliet labāk. Kāda un vai vispār starp šiem jēdzieniem ir atšķirība, šodienas DIENA PĒC sarunā runāsim ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktora vietnieci Kristīni Stašāni. Sarunā arī par to, kas ir tipisks NVA klients, kādas iepējas NVA sniedz augsti kvalificētiem darba meklētājiem, cik ļoti automatizācija un robotizācija apdraud darba ņēmējus un kāpēc cilvēki nepieļauj domu apgūt kaut ko jaunu jau šodien. Runāsim arī par to, kā NVA ikdienā komunicē ar darbiniekiem un klientiem,  kā arī Oskars mēģinās pierunāt NVA veikt rebrendingu.Support the show

Guvis rūdījumu dienestā Afganistānā, ilgstoši gādājis par drošību Latvijas Bankā, FKTK, un bijis pasaules lielākā apsardzes uzņēmuma līdzvadībā Latvijā, viņš iepriekšējās finanšu krīzes laikā ar kolēģiem nodibināja uzņēmumu, kurš tagad sniedz drošības pakalpojumus visās Baltijas valstīs. Tāpēc ar Eduardu Bukovski, "Secure Solutions Latvia" valdes locekli DIENA PĒC | DROŠĪBA autors Edmunds Visendorfs runās par to, kurā no kaimiņvalstīm strādāt ir vieglāk un kāpēc, kā un cik ātri strādā zagļi, kā pašam vienkārši pārliecināties par sava īpašuma apzagšanas iespējām un kā pasargāt svarīgās materiālās vērtības, un kā LV Prezidenta runā izteiktais aicinājums var tikt izmantots ikviena drošības vairošanai šobrīd.Support the show

Kad kāds ārzemnieks brīvi runā latviski, tad mums, latviešiem, tas ir pārsteigums, jo pastāv mīts, ka latviešu valoda ir viena no grūtākajām valodām, ko mācīties. Cik šis mīts ir patiess, šodienas DIENA PĒC sarunā ar valodnieku Josu Samaniego del Campo, kurš dzimis Spānijā, bet nu jau ilgāku laika periodu dzīvo Latvijā. Vēl šajā sarunā par to, kas ir tas, kas liek ārzemniekiem mācīties latviešu valodu, kas viņiem mūsu valodā šķiet pievilcīgs un cik grūta vai viegla tā ir salīdzinājumā ar citām valodām, par to, kāda ir komunikācija starp dažādām kultūrām un valodām, un kāpēc latvietis nesmaida sabiedriskajā transportā.Support the show

2020. gadā vairāk kā 2 reizes ir pieaugusi pakalpojumu sniegšana un tirdzniecība internetā. Arī krāpnieku aktivitātes kopš pavasara esot vairāk un viltīgākas, saka CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina, ar kuru DIENA PĒC | DROŠĪBA autors Edmunds Visendorfs runās par to, kāpēc ir jāveic datoru un telefonu programmu regulāri atjauninājumi, kāpēc ir svarīgi veidot rezerves kopijas un kas ir paroļu pārvaldnieks. Runāsim arī, kā aizsargāt mūsu telefonsarunas un privātumu, kā ir iespējams vairot virtuālo valūtu kādam citam, pašam par to pat nezinot, kā arī par to, kāpēc virtuālajā vidē drošībai jāvelta lielāka uzmanība, nekā klātienē. Support the show

“Vēstījumi bieži vien ir apslēpti datos. Jo vairāk vēstījumu vēlies radīt, jo vairāk dati būs jāpēta,” tā zina teikt Agnese Strazda, korporatīvās komunikācijas eksperte, kurai pateicoties daudzos uzņēmumos komunikācijas cilvēki nu sēž pie viena vadības galda ar menedžmentu.Par to, kā veidot saturu no sausiem datiem, kā ieraudzīt stāstu garlaicīgi skaitļu plūsmā, kāda ir komunikācijas loma pārmaiņu vadībā, kā par tām komunicēt uzņēmumam, un kā uzņēmuma iekšienē, šajā DIENA PĒC epizodē.Support the show

Laikmetā, kad informācija ir tik daudz un tik dažāda, katram pašam jākļūts par redaktoru, lai šajā ziņu lavīnā atrastu, izvērtētu un saprastu, kas ir kvalitatīvs saturs un kā to patērēt, nebaidoties tikt maldinātam. Aktuāls jautājums pasaulē un Latvijā ir arī sabiedrības un politiķu uzticība žurnālistiem. Arī viedokļus no ziņām atšķirt kļūst arvien izaicinošāk, katram ir savi noteikumi tāpat kā katram žurnālistikas žanram ir savas robežas. Par to, kā orientēties mūsdienu ziņu un informācijas džungļos, kas kaitē kvalitatīvai žurnālistikai un par to, cik droši šajos džungļos mūsdienās var justies žurnālists, šodienas DIENA PĒC saruna ar žurnāla “Ir” komentētāju Paulu Raudsepu.Support the show

IT tehnoloģijas un mākslīgais intelekts ne tikai maina mūsu ikdienas paradumus, bet veido jaunu ģeopolitiku, maina makroekonomiku, fiskālo un finanšu politiku. Mēs visi esam iesaistīti šajos procesos, kaut vai ar to, ka izmantojam mākoņrisinājumus darba un privātās informācijas saglabāšanā vai daloties ar to. Kas kontrolē šīs globālās pārmaiņas, kādu lomu spēlē ASV, Ķīna un Eiropa, kas mūs sagaida jau pavisam pārskatāmā nākotnē - atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem DIENA PĒC jaunajā rubrikā, kas veltīta tehnoloģijām, meklēs tās vadītājs, Accenture Latvija direktors Maksims Jegorovs. Šoreiz sarunā ar Latvijas Bankas padomes locekli Andri Vilku.Support the show

Ilze Zaharāne vēlējās kļūt par aktrisi, bet dzīve iegrozījās mazliet citādāk un nu Ilze ir audiologopēde, kura specializējusies darbam ar bērniem. Izrādās, ka audiologopēdam, aktierim un improvizācijas teātrim ir daudz vairāk kopīga, nekā varētu iedomāties. Par komunikāciju ar bērniem, par to, kādos gadījumos Ilzes palīdzību meklē pieaugušie, par tehnoloģiskajiem risinājumiem šajā profesijā, un par to, ko Ilze gribētu iemācīt Intaram Busulim, šodienas DIENA PĒC epizodē.Support the show

Tornis Zaķusalā, nereti saukts par “Adatu”, ir neatņemama Rīgas tēla sastāvdaļa, to redzējis ir ikviens, bet tikai retais zina, ar ko tur nodarbojās, lai gan šī torņa pakalpojumus izmanto teju visi Latvijas iedzīvotāji. Organizācija, kurai šis tornis ir mājas, LVRTC maina zīmolu. Zīmola maiņa nenozīmē tikai nomainīt logo un krāsas, tā ir arī komunikācija, gan iekšējā, gan ārējā, gan arī lepnums par organizāciju, kurā tu strādā. Par šo tēmu šodienas DIENA PĒC epizodē vairāk stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine.Support the show

Finanšu institūcija ALTUM Latvijas uzņēmējiem sniedz ne tikai finanšu palīdzību, bet arī padomus, kā uzsākt biznesu, kā rakstīt biznesa plānu un jēgpilni virzīties uz izvirzīto mērķi. Sarunā ar DIENA PĒC klausieties sarunu ar finanšu institūcijas "ALTUM" Centra reģiona vadītāju Diānu Lopetu.Intervija ir ierakstīta pirms valdības lēmuma par sejas masku valkāšanu telpās.Support the show

Ko nozīmē būt ANO Latvijas jauniešu delegācijas pārstāvei, kas un kā izvēlās šo pārstāvi, kādi ir viņa pienākumi, atbildība un iespējas, un kādai jābūt komunikācijai, par šiem un citiem jautājumiem saruna ar Natāliju Knipši, kura šobrīd pilda šos pienākumus.Intervija ir ierakstīta pirms valdības lēmuma par sejas masku valkāšanu telpās.Support the show

No aizrautīgu pusaudžu pulciņa, kuri rakņājās ar lāpstām sniegā Žagarkalna celtniecībā, līdz uzņēmumam, kas būvē modernus aktīvās atpūtas parkus visā pasaulē un trases profesionāļiem olimpiādēs. Tāds ir “We Build Parks” vadītāja Jāņa Jansona un viņa komadas biedru ceļš. Un, gluži kā viņu būvētajās trasēs sportistiem, arī šajā ceļā komandai bijuši gan kritieni, gan uzvaras un pozitīvas emocijas. Par šo visu šīsdienas DIENA PĒC sarunā.Intervija ir ierakstīta pirms valdības lēmuma par sejas masku valkāšanu telpās.Support the show

Vārds “tinderis” jau ir kļuvis par sugas vārdu, ar ko mēs apzīmējam jebkuru randiņu aplikāciju. Par to, kā cilvēki komunicē īstajā “Tinder” – vai tiešām atrod savas otrās pusītes, vai tikai izklaidējas – par šādas komunikācijas plusiem un mīnusiem un par to, vai Latvijā mums būs savs, inteliģentais tinderis, DIENA PĒC pirmdienas sarunā.Support the show

Katrs no mums ir piedzīvojis sajūtu, ka kādā uzņēmumā vai iestādē tu esi laipni gaidīts, bet citā tu esi gluži kā apgrūtinājums. Vai tā ir tikai Latvijai raksturīga problēma, vai globāla parādība? Kāpēc tā notiek, vai un kā to var labot un kā veidot jēgpilnu komunikāciju apkalpojošajā sfērā - šodienas saruna ar viesmīlības un apkalpošanas ekspertu, uzņēmuma “Centurion Hospitality” dibinātāju Didzi Grāvīti.Support the show

Šis gads ieviesis radikālas pārmaiņas mūsu darba vidēs un ikdienas komunikācijā. Strādājot un komunicējot attālināti arvien lielāka nozīme ir drošam un juridiski leģitīmam identitātes apliecināšanas instrumentam digitālajā vidē. Latvijā tāds ir eParaksts. Par eParaksta drošības aspektiem, un par tā, nu jau nepieciešamību ikdienā, saruna ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētāju Edmundu Beļski.Support the show

Augstas politiskas amatpersonas demisija nav biežs gadījums Latvijas politiskajā dzīvē. Nupat no ministra amata demisionējušais Juris Pūce šajā DIENA PĒC epizodē atklātā sarunā par komunikāciju politikā, par savu ieguldījumu teritoriālajā reformā un, protams, par savas demisijas iemesliem un tās aizkulisēm.Support the show

Vairāk nekā jebkad agrāk esam pelnījuši tiešu valodu par savas valsts šodienas situāciju un nākotni. Profesors Leons Taivāns no tādas nevairās, tāpēc daudziem viņa viedoklis nepatīk. Taču viņš to spēj pamatot. DIENA PĒC | DROŠĪBA autors Edmunds Visendorfs iztaujās profesoru gan par aktuālo bēgļu krīzes jautājumā, gan Eiropas un Latvijas stratēģijas trūkumu un to, kur šāda politiska neizlēmība mūsu valsti var novest. Latvijas 102.dzimšanas dienā aicinām aizdomāties par tiem ārējiem draudiem, kas patlaban skar un nākotnē skars mūsu valsts drošību!Support the show

Lāčplēša dienai veltītā raidījuma īpašais viesis ir Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) visilgāk vadījušais komandieris, bijušais Latvijas militārais pārstāvis NATO un ES, ģenerālleitnants (atv.) Raimonds Graube. Ordeņa kapitula loceklis un Aizsardzības ministra padomnieks Raimonds Graube saka, ka viņa svarīgākais pienākums šobrīd ir vadīt Valsts aizsardzības un patriotisma fondu "Namejs". Runāsim par to, kas ir valsts drošība, kāpēc mūsu NBS piedalās Starptautisko spēku militārajās misijās, un kā mums visiem grūtajā šodienā atzīmēt Lāčplēša dienu ar cieņu. Priecāsimies par atsauksmi, komentāru vai ziņu - pasts@dienapec.lvSupport the show

Ja tic tiem amerikāņu pētījumiem, tad bailes no publiskās uzstāšanās esot pat lielākas nekā bailes izlekt ar izpletni. Vai tiešām šīs abas lietas ir salīdzināmas? Centīsimies noskaidrot sarunā ar profesionālu izpletņlecēju Reini Rūtentālu. E-pasts komentāriem un komunikācijai: pasts@dienapec.lvSupport the show

Pēdējā laikā nogalināti vairāki advokāti, policijas akadēmija likvidēta, lielas daļas iedzīvotāju neapmierinātību vērojam Eiropā, Amerikā un citur. Vai mūsu policija ir gatava dažādiem scenārijiem? DIENA PĒC | DROŠĪBA autora  Edmunda Visendorfa viesis ir bijušais VP priekšnieks, bijušais  policijas koledžas direktors, ģenerālis un Juridisko zinātņu doktora grāda pretendents Artis Velšs. Bijušie kolēģi apgalvo, ka viņš bijis pozitīvs, atbalstošs un mūsdienīgs vadītājs, bet Artis Velšs spējot būt arī ļoti kritisks. Tāpēc viņam pirmajam tiks uzdots jautājums,- kas mums šodien jādara, lai rītdiena būtu drošāka? Ja Tev ir viedoklis, ieraksti komentāru sadaļā vai sūti e-pastu: pasts@dienapec.lvSupport the show