Kultras Rondo

Klajā nācis sērijas "Es esmu…" darbs — Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Balsis pār jūru" — par latviešu rakstnieku, dzejnieku un mākslinieku Gunaru Janovski (1916–2000). Kultūras rondo tiekamies ar pētnieci Ingunu Dauksti-Silasproģi un rakstnieku Osvaldu Zebri, kurš sērijā "Es esmu…" rakstīja romānu par Gunaru Janovski "Mežakaija". Vēlīnais debitants un savrupnieks negribētajā trimdā – Gunārs Janovskis, viņam, arī dzīvojot Anglijā, kabatā bija Latvijas pase. Tagad par viņu tapusi gan monogrāfija, gan romāns sērijā "Es esmu..." Par romāna "Mežakaija" Osvalds Zebris stāsta Kultūras rondo. Romāna fragmenti skan arī Radio mazajā lasītavā.  

Vai pēdējā laikā esat skatījušies televīziju un prātojuši, kāpēc dažos kanālos filmu un raidījumu tulkojumus latviešu valodā sākusi ielasīt savāda robotiska balss, kas Kārli Divpadsmito izrunā kā „Kārli iks ī ī”? Tā izklausās mākslīgā intelekta risinājumi, ko kanāli steiguši izmantot saistībā ar izmaiņām likumā, kas stājās spēkā šopavasar. Vai sintētiskas tulkojumu balsis ir TV skatīšanās nākotne un kā šī brīža mākslīgā intelekta balss risinājumus vērtē skatītāji, kanālu pārstāvji un uzraugi? Vai pēdējā laikā esat skatījušies televīziju un prātojuši, kāpēc dažos kanālos filmu un raidījumu tulkojumus latviešu valodā sākusi ielasīt savāda robotiska balss, kas Kārli Divpadsmito izrunā kā „Kārli iks ī ī”? Tā izklausās mākslīgā intelekta risinājumi, ko kanāli steiguši izmantot saistībā ar izmaiņām likumā, kas stājās spēkā šopavasar. Vai sintētiskas tulkojumu balsis ir TV skatīšanās nākotne un kā šī brīža mākslīgā intelekta balss risinājumus vērtē skatītāji, kanālu pārstāvji un uzraugi? Dažādi kanāli, pavisam atš

Jauni vārdi teātrī, kino un dejā: Latvijas Kultūras akadēmijas festivāls "Patriarha rudens" notiek jau 14. reizi. "Pētera Pētersona lampa" un "Zelta  muša" – tās ir tikai divas taustāmas festivāla "Patriarha rudens" relikvijas. Viss pārējais – astoņas dienas dažādās spēles vietās iespēja redzēt topošo teātra, kino un dejas profesionāļu darbus. Kultūras rondo par "Patriarha rudeni" stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors Dāvis Sīmanis, festivāla direktore Kristīne Freiberga un teātra režijas students Rodrigo Struka. No 30. septembra līdz 8. oktobrim norisināsies jau četrpadsmitais Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls "Patriarha rudens", kas skatītājiem sniegs plašu LKA bakalaura, maģistrantūras un doktorantūras studentu darbu izlasi. Festivāla galvenie vadmotīvi šajā gadā ir jaunu mākslinieku šaubas un apjukums, kā arī veltījums teātra mākslas personībām-jubilāriem – Pēterim Pētersonam, Rūdolfam Blaumanim, Mārai Ķimelei un Mihailam Gruzdovam. Festivāla rado

Vienpadsmit Latvijas pilsētās no šodienas, 26. septembra, līdz 8.oktobrim notiks starptautiskais īsfilmu festivāls „Manhattan Short”. Tajā iekļautas desmit īsfilmas no septiņām valstīm, kas tiks izrādītas vienā divu stundu un 15 minūšu garā seansā, pēc kura beigām skatītāji varēs nobalsot par savu favorītu un tā kopā ar citu valstu skatītājiem noteikt festivāla uzvarētāju. „Manhattan Short” skates Latvijā rīko kinorežisors Staņislavs Tokalovs. No 28. septembra līdz 8. oktobrim Rīgas kinoteātros "Splendid Palace" un "Ksuns" norisināsies 26. Starptautiskais īsfilmu festivāls "Manhattan Short". Liepājā, Ventspilī, Cēsīs, Valmierā, Jūrmalā, Siguldā, Daugavpilī un citās lielākajās Latvijas pilsētās festivāls norisināsies jau no 28. septembra līdz 8. oktobrim.

143 dalībnieki no 14 valstīm ir pabeiguši darbu pie cietušās Ukrainas pilsētas – Mariupoles – atjaunošanas vīzijas izstrādes. Idejas autori ir arhitekti no Latvijas – Sergejs Ņikiforovs, Egīls Markus un Sidhards Jānis Libers, kuri atzīst, ka Arhitektūras skolu plenērs ir lielisks resurss jaunu ideju radīšanai, lai tādējādi piedāvātu jaunus risinājumus karā nopostīto pilsētu atjaunošanā. Kultūras rondo tiekamies ar Sergeju Ņikiforovu un Egīlu Markus. No 11. līdz 15. septembrim norisinājās Latvijas Arhitektūras skolu plenērs, kas šoreiz koncentrējas uz Ukrainas ostas pilsētu Mariupoli, kurā vairākus mēnešus ilgušā aplenkuma rezultātā nopostīta gandrīz puse no apbūves. Noslēdzoties saspringtajam nedēļu ilgajam darbam ir izdevies iegūt vērtīgas idejas Mariupoles vēsturiskā centra atjaunošanai un iezīmēt kopējo vektoru pilsētas atdzimšanai, uzsverot ka tai ir nākotne, kurā ir vieta arī pagātnei. Ieņemtajā Mariupolē Krievijas karaspēks ir uzsācis vērienīgu Ukrainas “izdzēšanas” kampaņu, ik dienu nojaucot pa kāda

Šosezon Daugavpils teātris īpašu uzsvaru liks uz cilvēka dvēseli un psihi, kad viņš nonāk ekstremālos apstākļos. Cilvēcības tēmai būs veltītas vismaz trīs šīs sezonas izrādes, un pirmā no tām ir „Pamiers” , kas  savu pirmizrādi piedzīvos jau 6. oktobrī. "Pamiers" ir ukraiņu dramaturga Alekseja Kuraļeha lugas iestudējums, kas balstīts uz reāliem notikumiem Ukrainas austrumos, kad 2014. gadā pamiera laikā abu karojošo pušu karavīri remontēja karadarbības rezultātā bojātos māju jumtus. Tā ir neizdomāta traģēdija par karā ierautiem cilvēkiem, stāsts par spēju saglabāt cilvēcību necilvēcīgos apstākļos. Izrāde krievu valodā ar tulkojumu latviešu valodā titros. Izrādes režisors ir Māris Korsiets. Bet režisorei Lienai Šmukstei šajā sezonā būs debija Daugavpils teātrī. Šarmantu sieviešu komandā top stāsti par sieviešu likteņiem un viņu dvēseļu dzīlēs klusībā mutuļojošo. „Pie klusiem ūdeņiem” būs režisores Lienas Šmukstes pirmais iestudējums Daugavpils teātrī, un tā pamatā ir latviešu prozas karalienes Regīnas Ezeras

Kultūras rondo grāmatplauktā nonācis Gusta Ābeles debijas garstāsts "Pasaulē mīļākais klusums". Studijā tiekamies ar topošo režisoru, vienu no teātra apvienības „Kāpnes” dibinātajiem Gustu Ābeli. Viņa debijas darbs jau nominēts sabiedrisko mediju balvai "Kilograms kultūras" sadaļā "Starts". Sarunā Gusts Ābele atklāj, ka darbā, kas savā ziņā atspoguļo Covid laiku, ir ierakstījis arī savus draugus un to var arī dēvēt par pieaugšanas stāstu. "Neuzskatu, ka var uzrakstīt kaut ko, kas nav par tevi pašu lielākā vai mazākā mērā. Es esmu rakstījis iespaidojoties vai domājot par sevi un saviem draugiem, ķerot novērojumus un prototipus no savas ikdienas. Citādi vēl neesmu iemācījies, nav tik spilgta iztēle, iespējams. Mūsu kopīgais pieaugšanas stāsts, tas, ko es vēlējos pateikt. Pieaugšana obligāti nenozīmē, ka ir jānotiek kādai izaugsmei uz augšu," atzīst Gusts Ābele. Iedvesmojies no filmas "Sapņotājs" un saviem draugiem, 15 gadu  vecumā dibinājis teātra studiju "Kāpnes". Piedalījies Nacionālajā romānu rakstīšan

Iespaidi Viļņas starptautiskajā teātra festivālā "Sirenas".

„Leopoldštates” iestudējums Dailes teātrī un „Arkādija” kā viena Jaunā Rīgās teātra plānotajām atgriešanās izrādēm Lāčplēša ielas namā bija nopietns iemesls, lai sarunātos par un ar seru Tomu Stopardu, slavenāko britu dramaturgu aiz Šekspīra, godalgotu gan teātra, gan kino jomā. Sarunā piedalās aktrises Guna Zariņa un Vita Vārpiņa, teātra zinātniece Guna Zeltiņa un literatūrzinātnieks Benedikts Kalnačs. Attālināti sarunā tikāmies arī ar Tomu Stopardu. Laikā, kad vienā Latvijas Radio studijā notiek saruna par britu dramaturgu seru Tomu Stopardu, tikmēr citā studijā norit saruna ar pašu Tomu Stopardu. Protams, visjaukāk būtu būtu, ka sers Toms Stopards sēdētu pie studijas galda kopā ar citiem sarunas dalībniekiem. Bet Dailes teātra izrāde "Leopoldštate", par kuras lielāko trumpi teātris izspēlēja režisoru Džonu Malkoviču, mums lika domāt par dramaturgu Tomu Stopardu, kurš saņēmis neskaitāmas balvas par saviem darbiem gan dramaturģijā, gan kino. Saruna Kultūras rondo ir īsais kurss un arī emocijas par Tomu Sto

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra tulkojumu sērijā izdotajiem darbiem pievienojas ukraiņu autores Oksanas Zabužko jaunākā grāmata „Visgarākais ceļojums” Kristapa Vecgrāvja tulkojumā. Grāmatas atklāšanas svētkos tikāmies ar tās autori. Grāmatas atvēršanas svētkos sarunas ritēja galvenokārt angļu valodā, jo ukraiņu rakstnieces Oksanas Zabužko grāmatas „Visgarākais ceļojums” atvēršana bija pulcējusi  starptautisku auditoriju. Lai gūtu ieskatu grāmatas oriģinālajā tekstā un  tulkojumā, nelielu fragmentu lasīja pati autore savukārt tulkojumu aktrise Baiba Broka. Grāmatu no ukraiņu valodas tulkojis Kristaps Vecgrāvis. Oksana Zabužko, nevēloties nogurdināt ar garu lasījumu, bet, lai dzirdam valodas skanējumu, iesāk ar grāmatas ievadu - Priekšvārda vietā. Sieviete ar ceļasomu. Iepazīstinot ar savu grāmatu un atklājot, kas to rosinājis, Oksana Zabužko aizrautīgi stāsta: „Būtībā grāmata ir eseja, kas paskaidro mana itāļu izdevēja trako ideju sniegt kultūras un vēsturiskos kontekstus par šo karu, par kuru Rietumos

Kad pirms nedēļas Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvoja „Leopoldštate”, visas acis bija pievērstas starptautiski pazīstamajam režisoram Džonam Malkovičam. Mazliet ēnā palika pats lugas autors, Sers Toms Stopards, kuru mēdz dēvēt par dižāko britu dramaturgu pēc Šekspīra. Stopardam ir 86 gadi, un „Leopoldštati” viņš sarakstīja pavisam nesen. Viņš nebija klāt lugas pirmizrādē Rīgā, bet labprāt atsaucās Latvijas Radio aicinājumam sarunāties tiešsaistē. "Es tiešām priecājos par šo sarunu! Tā varu kaut nedaudz atdarīt par to, ka nevarēju klātienē ierasties uz "Leopoldštates" pirmizrādi Rīgā," ekskluzīvā intervijā Latvijas Radio saka slavenākais mūsdienu britu dramaturgs sers Toms Stopards. Mēs tiekamies video intervijā nākamajā nedēļā pēc viņa jaunākās lugas pirmizrādes Dailes teātrī Džona Malkoviča režijā. Stopards ir savās mājās Dorsetas grāfistē, apmēram 160 kilometrus uz dienvidrietumiem no Londonas. Viņa sieva Sabrina ieslēdz saziņas programmu un aicina Tomu pie datora. Stopards joprojām savas lugas raksta ar

Džeza pianists Matīss Žilinskis un gaidāmā „Poēma par spēlmani” Dailes teātrī – ar mākslinieku tiekamies Kultūras rondo. Viņš radīja leģendāras izrādes un aizsāka dzejas teātra tradīciju Latvijā. Pētera Pētersona vārds ierakstīts ne tikai Dailes teātra zelta fondā, bet arī visas Latvijas kultūras kanonā. Izrādes “Spēlē, spēlmani”, “Tikai muzikants”, “Mirdzošais un tumši zilais” un citas skatītāji atceras ar dziesmām un mūziku, kas spēja izteikt to, ko vārdos tieši nedrīkstēja izsacīt, bet ko tā laika cilvēkiem vajadzēja dzirdēt. Atceroties režisora un dramaturga Pētera Pētersona simtgadi, Dailes teātrī izveidota īpaša koncertprogramma Dailes teātra mākslinieciskā vadītāja Viestura Kairiša un muzikālās daļas vadītāja Jura Vaivoda salikumā ar aktieru, kora "Kamēr…" un pianista Matīsa Žilinska piedalīšanos. Sarunā Matīss Žilinskis atklāj, lai arī pirmizrāde jau 29. septembrī, mēģinājumos viņš vēl nav piedalījies, bet gatavošanās darbi rit pilnā sparā jau pāris mēnešus. Matīss ir saņēmis no Jura Vaivoda kaudzi

Iznākusi bilingvāla fotogrāmata "Juris Poišs. 1957–1983". Tā veltīta latviešu preses fotogrāfam Jurim Poišam (1933–1984). Juris Poišs ir viens no 20. gadsimta 60. un 70. gados aktīvajiem fotožurnālistiem, kurš strādāja gan ziņu aģentūrā LTA (tagad LETA), gan kā vairāku laikrakstu fotokorespondents. Grāmatu pārlapojam kopā ar tās sastādītāju, vēsturnieku Tomu Zariņu un mākslinieku Alekseju Muraško. "Fotogrāfijas ziņā vai stila ziņā Juris Poišs ir ēnu un gaisa burvis," raksturo Aleksejs Muraško. "Viņam raksturīga mākslinieciska pieeja, kas nebija raksturīga preses fotogrāfiem. Tas nenozīmē, ka citi necenšas kaut ko izdarīt vairāk pār uzdevumiem un ideoloģijas ierobežojumiem. Izskatās, ka viņš ir gājis daudz tālāk." Viņu var pielīdzināt nopietniem, pazīstamiem ārvalstu fotogrāfiem. "Tematiskais un žanriskais diapazons, ko apkalpoja, milzīgs. Ir kadri, kas atbilst padomju preses štampiem. Kad jūtas brīvāks, viņš pārveidoja telpu tik neatgriezeniski, ka ļoti pazīstama Rīgas vieta kļuva par citu pilsētu, Parīzi

Laikmetīgā māksla, kas var būt nevis tīri intelektuāla, bet arī ļoti emocionāla un gluži ķermeniska pieredze – tāda bija dāņu mākslinieka Ufes Izoloto un kuratora Jākoba Lillemozes iecere, radot Dānijas paviljona izstādi pagājušā gada Venēcijas mākslas biennālei, ko virkne apskatnieku ierindoja starp spilgtākajiem iespaidiem. Mākslinieki radījuši iztēlotu nākotnes pasauli, ko apdzīvo hiperreālistiski kentauri, ļaujot katram skatītājam veidot pašam savu stāstu par tiem. Tagad šī izstāde atceļojusi uz Rīgu. Izstāde “Mūsu mājas bija Zeme. Uzplaukums” radusi mājvietu tikko pabeigtā biroju ēkā trokšņainās Hanzas ielas malā, līdzās Hanzas peronam. Pirmā stāva zāles neapstrādātajās betona sienās un grīdās jaušams kaut kas pirmatnējs, ko mākslinieki integrējuši izstādes stāstā. Dāņu mākslinieka Ufes Izoloto vadībā ienirstam izstādes pasaulē, kur smaržo pēc kaltētām jūraszālēm. Jūraszāļu kaudzēs mētājas svešādi veidojumi, kas it kā atgādina dabas veltes, taču ir mutējuši mums nepazīstamās formās. Kolonnas klāj it kā

Sēņošanas trakuma pašā viducī klajā nākusi rakstnieces Māras Zālītes bērnu grāmata “Tango un Tūtiņa sēnēs”, kas domāta pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem. Tā ir labestīgo suņuku Tango un Tūtiņas atgriešanās pie lasītājiem 12 gadus pēc pirmās grāmatas “Tango un Tūtiņa ciemos”, kas savulaik saņēma Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā. Tango un Tūtiņa, kuru raksturus rakstniece noskatījusi no saviem suņiem, ir divi bērni, tikai ar četrām kājām. Grāmatā "Tango un Tūtiņa sēnēs" nemierīgie un zinātkārie sunīši izdomā labu attaisnojumu, kāpēc viņi drīkstētu vieni paši doties uz mežu, kamēr krustmātes nav mājās: sēņošana nebūs nekāda aizliegtā klaiņošana, turklāt viņi grib sameklēt tieši suņu sēnes, kuras vēl nekad nav redzējuši. Mežā gan grāmatas varoņiem, gan lasītājiem atklājas daudz noslēpumu. Sēnes nav ne Flora, ne Fauna (tā sauc krustmātes vistiņas!) – ne augi, ne dzīvnieki. Sēne nav arī tikai tas, ko sēņotājs liek grozā. Satiktās sēnes ļauj bērniem saprast sarežģīto sēņu pasaules uzbūvi, kas aptve

Liepājas Simfoniskais orķestris, atklājis savu koncertsezonu, dodas Latvijas tūrē. Par orķestra sadarbību ar klarnetisti Annu Gāgani un jauno sezonu pārrunājam Kultūras rondo ar orķestra māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Gunti Kuzmu un orķestra direktoru Uldi Lipski. Ar pieciem koncertiem no 21. septembra līdz 1. oktobrim Liepājas Simfoniskais orķestris dosies Latvijas koncerttūrē. Uz Jelgavu, Auci, Limbažiem, Madonu un Daugavpili orķestris un tā mākslinieciskais vadītājs Guntis Kuzma kopā ar klarnetisti Annu Gāgani vedīs iedvesmojošu Vīnes klasiķu programmu. Pirms runāt par orķestra radošajiem plāniem un iecerēm, Uldis Lipskis aktualizē jautājumu par atalgojumu orķestra mūziķiem. Atklātu vēstuli izplatījusi Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācija.

Rūsiņš Rozīte – mākslinieks ar unikālu rokrakstu, aizrāvies ar dažādu mākslas virzienu un tehniku izpēti. Pats sevi dēvējis par maksimālo minimālistu. Kopš augusta Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ciklā „Paaudze” skatāma izstāde „R(kvadrātā) Rūsiņš Rozīte”. Svētdien, 24.septembrī, tikšanās un pastaiga izstādē  ar kuratori Ilzi Putniņu. Tā ir iespēja atklāt iepriekš nezināmo par mākslinieku Rūsiņu Rozīti un paraudzīties uz 20.gadsimta otrās puses mākslu, ko piedāvā izstāžu cikls „Paaudze”.  

„Dzelzs vilks. Jauni 30”. Par rokmūzikas garu un mūzikas kompozīcijām gaidāmajā koncertu sērijā, pirmoreiz piedāvājot albumu „Jauni” vinila plates formātā, Kultūras rondo saruna ar „senākajiem vilkiem” – Juri Kaukuli un Kasparu Tobi. Latviešu rokgrupa “Dzelzs vilks”, atzīmējot vairāk nekā 30 gadus uz skatuves un svinot nesen iznākušo albumu “Jauni”, dodas līdz šim vērienīgākajā apvienības koncertturnejā “Dzelzs vilks. Jauni 30”. Koncertu sēriju grupa atklās 30. septembrī “Dzelzs vilka” mītnes pilsētā Siguldā, pirmoreiz piedāvājot albumu “Jauni” vinila plates izdevumā. “Dzelzs vilka 30 gadu jubileju 2021. gadā svinējām klusāk, jo lielāki pasākumi nevarēja notikt, bet šogad ar grupas jaunāko studijas albumu “Jauni” azotē esam nolēmuši atzīmēt šo jubileju lielākā koncertturnejā, ņemot līdzi spilgtāko Dzelzs vilka mūzikas bagāžu un raugoties nākotnē ar jaunu mūziku,” par gaidāmo koncerttūri stāsta “Dzelzs vilks” mūziķi. Grupu “Dzelzs vilks” 1991. gadā Mālpilī dibinājis tās solists, ģitārists un dziesmu autors

Dailes teātrī nupat pirmizrādi piedzīvojusi daudz apspriestā amerikāņu aktiera un režisora Džona Malkoviča iestudētā Toma Stoparda luga “Leopoldštate” – stāsts par kādas ebreju dzimtas likteni 20.gadsimta Vīnē teju pusgadsimta garumā un ne tikai par to. Notikums ārpus ierastā, kur galvenais magnēts neapšaubāmi bija amerikāņu aktieris un režisors Džons Malkovičs. Un tas ir saprotami, jo tik starptautiski atpazīstamas un pasaulē pieprasītas kino un teātra zvaigznes Latvijā neiestudē bieži. Tādēļ, iespējams, vienai daļai pirmizrādes skatītāju lielākā interese un pat varbūt statusa lieta bija “redzēt Malkoviču” – ne velti pieņemšanā pēc pirmizrādes teātra direktors Juris Žagars bija spiests pat aicinātajiem viesiem sākumā lūgt, lai ciena režisora privātumu un šovakar nelūdz viņam taisīt nemitīgus selfijus. Bet pati izrāde. “Leopoldštate” ir britu dramaturga Toma Stoparda jaunākā luga, kurā viņš sev neraksturīgi ir ielicis arī daudz ko pats no sevis, un to varētu saukt arī par daļēji autobiogrāfisku darbu. Un tā

Kas ir Augmentētās Realitātes mākslas darbi un zaļās digitālās utopijas; kā mākslīgais intelekts iesaistās mākslas darbu tapšanā un kāda loma šajā procesā ir māksliniekam? Kultūras rondo studijā RIXC mākslas un zinātnes festivāla “Kripto, māksla un klimats” kuratore Rasa Šmite un mākslinieces Līga Vēliņa un Zane Zelmene. No 20. līdz 22. septembrim klātienē Rīgā un tiešsaistē norisināsies RIXC ikgadējais Mākslas un zinātnes festivāls. Šogad festivāla programmā tiks skarti šādi jautājumi: Kāda kriptomākslai ir saistība ar klimata izmaiņām? Vai mākslīgais intelekts spēs atrisināt vides problēmas, kuras nav izdevies atrisināt cilvēku intelektam? Un vai ilgstošā "dabas intelekta" ignorēšanas dēļ mums patiešām būs jādzīvo metevarsā – savienotā virtuālājā un paplašinātājā realitātē? RIXC festivāls ar šī gada tēmu "Kripto, māksla un klimats" diskutēs, kā šobrīd mainās mākslas un kultūras ainava, kuru no vienas puses ietekmē mākslīgā intelekta, blokķēžu un imersīvo tehnoloģiju attīstība, bet no otras – vēl viens mū