Cilvks Ziu Virsrakstos

  • Autor: Vários
  • Narrador: Vários
  • Editor: Podcast
  • Duración: 8:42:50
  • Mas informaciones

Informações:

Sinopsis

Jau sesto gadu Latvijas Radio Ziu dienests decembr atskats uz aizvadto gadu ar pau ierakstu sriju - "Cilvks ziu virsrakstos". Tie ir ststi par cilvkiem, kas nu jau aizejo gada laik pai iekuvui ziu virsrakstos vai stvjui aiz notikumiem, kas piesaistja uzmanbu.

Episodios

  • RFS fizioterapeits Rihards Ūdris: Spēli Belfāstā nekad neaizmirsīšu!

    30/12/2022 Duración: 05min

    25.augustā futbola komanda RFS paveica ko patiesi neticamu. Pēc daudziem gadiem to noteikti dēvēs par “brīnumu uz zāliena”, jo rīdzinieki izlīda burtiski caur adatas aci un izcīnīja, iespējams, lielāko panākumu Latvijas komandu sportā pēdējo desmit gadu laikā. RFS ar uzvaru Belfāstā pār vietējo “Linfield” izcīnīja iespēju startēt UEFA Konferences līgas grupu turnīrā, kur sevi parādīja no labākās puses. Sporta komanda nav tikai spēlētāji, treneri un vadība. Bieži vien tiek aizmirsts par “mazajiem zobratiņiem”, vitāli svarīgiem kopējā rezultāta veidotājiem. Uz lielāko Latvijas futbola panākumu kopš 2009.gada no RFS fizioterapeita Riharda Ūdra skatupunkta paraudzījās Mārtiņš Kļavenieks. Gaviles RFS ģērbtuvē Belfāstas stadionā šķietami bija nebeidzamas. Vēsturisko uzvaru Rīgas kluba futbolisti izcīnīja dienā, kad galvaspilsētā nojauca padomju varu slavinošo pieminekli Pārdaugavā, kā arī Latvijas basketbola izlase izcilā un perfektā mačā mājās sasita lupatās Turciju. Pamatlaiks Belfāstā beidzās bezvārtu neizšķir

  • Mediķu streiki - svarīgi piedalīties. RAKUS operāciju bloka vadītājs Pēteris Tomiņš

    28/12/2022 Duración: 06min

    Pedagogi ilgi runāja un gatavojās streikam, taču tas galu galā tika novērsts. Savukārt mediķi gan  krietni klusāk un ātrāk nolēma – streiks notiks. 27. un 28. septembrī mediķi streikoja, paralēli notika arī pikets pie valdības nama. Tāpat mediķi piketēja jau dažus mēnešus pirms tam – 27. jūlijā pie Vesleības ministrijas. Visos šajos notikumos piedalījies Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) operāciju bloka vadītājs – dakteris Pēteris Tomiņš. 27. jūlijā pie Veselības minstrijas notika brīdinājuma streiks un protesta akcija. To rīkoja, jo mediķu arodbiedŗiba atbildīgajai ministrijai pārmeta solījumu nepildīšanu attiecībā uz algu celšanu. Toreiz bija sapulcējušies pāris simti dalībnieku. Pagāja tieši divi mēneši un mediķi atkal bija spiesti iet ielās. 27. un 28. septembrī ārstniecības personas pieteica divu dienu streiku. Un 27. septembrī atkal pāris simti ārsti, māsas, sanitāri un citi veslības aprūpē strādājošie piketēja. Šoreiz gan ne pie ministrijas, bet valdības nama. Un visos šajos no

  • Brīvprātīgie šoferi, kas šogad veduši ziedojumus uz dažādām vietām Ukrainā

    23/12/2022 Duración: 06min

    Līdz ar kara sākumu Ukrainā operatīvi un strauji auga arī brīvprātīgo ziedotāju kustība Latvijā. Kāds visa šī gada garumā ziedo naudu, drēbes, ēdienu vai savu mitekli patvēruma meklētājiem, citi sūtīšanai organizē palīdzības kravas un automašīnas, kuras paši ved gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas karavīriem. Rubrikā "Cilvēks ziņu virsrakstos" uzklausām brīvprātīgos šoferus, kas šogad paši veduši ziedojumus uz dažādām vietām Ukrainā. "Pats emocionālākais, ko es redzēju ir pilnīgi gruveši kādas mājas vietā un viens pats tantuks ap 80 gadu vecumā. Un viņa no tiem pelniem lasa ārā ķieģeļus, it kā krāmēs, it kā kaut ko darīs... viena pati. Nu, skati tur ir šausmīgi." Siguldas novada, Lēdurgas pagasta zemnieks Andris Šameta ir viens no brīvprātīgajiem, kas šogad vairakkārt devies uz Ukrainu, lai tur nogādātu ziedojumu kravas Ukrainas aizstāvjiem un iedzīvotājiem. Sākumā Andris iesaistījās, ziedojot medījumu konservus un apģērbu, bet kopš vasaras četras reizes uz Ukrainu devies arī pats, kā šoferis. Vaicāts par

  • Ateikšanās no Krievijas gāzes - vēsturisks lēmums. Vērte "Rīgas siltums" valdes loceklis

    21/12/2022 Duración: 05min

    Šogad 13. Saeima pieņēma vēsturisku lēmumu Enerģētikas likumā, kas iezīmē skaidru Latvijas ceļu prom no Krievijas gāzes piegādēm. Latvijas Radio ierakstu sērijā „Cilvēks ziņu virsrakstos” saruna ar siltumapgādes uzņēmuma „Rīgas siltums” valdes locekli Raivi Elliņu. Viņš ir pārliecināts, ka atteikšanās no Krievijas gāzes nākotnē būtu notikusi jebkurā gadījumā, jo tas ir fosilais kurināmais, bet Krievijas sāktais karš Ukrainā Latvijas valdību mudināja spert šo vēsturisko soli ātrāk un izlēmīgāk. Latvijā aizliedz dabasgāzes piegādes no Krievijas no nākamā gada 1. janvāra. Saeima trešajā, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Enerģētikas likumā. Likumprojektu atbalstīja 74 deputāti, savukārt divi bija “pret”. Mērķis ir izbeigt atkarību no Krievijas energoresursiem, kā arī nepiedalīties Krievijas kara pret Ukrainu finansēšanā. Krievija līdz šim ir bijusi galvenais dabasgāzes avots Latvijai, taču šogad gāzes lielākoties nākusi no Lietuvas, tā liecina pārvades operatora “Conexus Baltic Grid” dati. Šis 13. Saeimas

  • Ugunsdzēsēju arodbiedrība ceļ trauksmi par VUGD posteņu slēgšanu

    19/12/2022 Duración: 05min

    Rudenī uzzinājām, ka trūkstošo ugunsdzēsēju dēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests īslaicīgi un periodiski slēdz 18 mazāk noslogotos posteņus. Iedzīvotājiem palīdzību neatteiks, taču gaidīšanas laiks varētu pieaugt. Par šo notikumu, kas ietekmē sabiedrības drošību, pirmā trauksmi cēla Ugunsdzēsēju arodbiedrība. Savācot pietiekamu skaitu iedzīvotāju parakstu, jautājumus nonācis Saeimā. Rubrikā „Cilvēks ziņu virsrakstos” atskatāmies uz vienu no spilgtākajiem gada notikumiem no arodbiedrības skatu punkta. 19. oktobrī Ugunsdzēsēju arodbiedrība cēla trauksmi, ka dienests īslaicīgi un periodiski slēgs posteņus, apdraudot sabiedrības drošību. Tikmēr Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests situāciju skaidroja vien nākamajā dienā. Par pārmaiņām arodbiedrība uzzināja no tās biedriem. Aptuveni nedēļu pirms publiski tika zvanīti trauksmes zvani, bija mēģinājumi skaidrot situāciju ar vadību, saka Arodbiedrības valdes loceklis Rolands Miloševskis. "Mēs sākumā centāmies sazināties ar Valsts ugunsdzēsības un gl

  • Tiesas ceļā atzīta ģimene gaida visu ģimeņu aizsardzību

    16/12/2022 Duración: 05min

    Vakar, 15. decembrī, jau atkal Saeima balsojumā atteicās turpināt darbu pie Civilās savienības likumprojekta. Tas sarūgtina daļu valsts iedzīvotāju, kas cer, ka Latvijai būs redzami, tostarp aizsargājami. Nespējot sagaidīt likumdevēja lēmumus, vairākas viendzimuma ģimenes tiesas ceļā panākušas savas kopdzīves atzīšanu. To skaitā arī Katrīna un Lauma. Visa gada garumā parlamenta dienaskārtībā tika iekļauts, skatīts, diskutēts, noraidīts, izņemts, atkal iekļauts Civilās savienības likumprojekts. Tas paredz, ka divas pilngadīgas personas pie notāra varētu reģistrēt savu kopdzīvi, tādējādi pāris būtu redzams valstij – gan tiesiski, gan ekonomiski, gan sociāli. Uz to, ka Latvijai jārod veids, kā aizsargāt visas ģimenes, pirms diviem gadiem spriedumā norādīja arī Satversmes tiesa. Konstitucionālā tiesa nav vienīgā, kuras priekšā stājušies viendzimuma pāri. Teju 30 ģimenes tiesas ceļā panākušas savas kopdzīves atzīšanu un vēl daudzi pāri gaida tiesas spriedumu. Laumas Tuča un Katrīna Vītola arī gāja uz tiesu. Viņ

  • Gāztā iekšlietu ministre Golubeva: Tajā brīdī man bija rūgtums, īpaši pret premjeru

    14/12/2022 Duración: 04min

    Šogad 9. maiju noteicām par Ukrainas upuru piemiņas dienu. Policijai vairākus mēnešus īpaši gatavojoties iespējamajām provokācijām, 9. maijs pagāja bez plašiem nemieriem. Tomēr dienu vēlāk, parkā Pārdaugavā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja padomju armiju un Krieviju. Notikušais prasīja iekšlietu ministres Marijas Golubevas no „Attīstībai/Par!” demisiju. Atskatoties uz notikušo, viņa saka: „Tajā brīdī man bija rūgtums, īpaši pret premjeru.” Jau pavasara sākumā medijos parādījās ziņas par iespējamajiem rīcības scenārijiem 9. maijam, ko gadus iepriekš Uzvaras parkā pavadīja, skandējot Krievijas propagandas saukļus. Dienai, ko šogad noteicām par Ukrainas upuru piemiņas dienu, gatavojās iekšlietu dienesti. Pārdaugavā pie pieminekļa, kas jau ir kritis, diena aizritēja bez plašām provokācijām. Taču tad uzausa jauna diena, kas sašūpoja valdību – amatu zaudēja divi ministri. Kopš nemieriem 10. maijā pagājis aptuveni pusgads. Bijusī iekšlietu ministre Marija Golubeva, kuras politiskais spēks – partiju a

  • Ārste Linda Reicle: Novēloti diagnosticētas saslimšanas ar vēzi – ierobežojumu sekas

    12/12/2022 Duración: 06min

    Skaudrākie secinājumi par Covid-19 pandēmijas sekām ir novēloti diagnosticētas onkoloģiskas saslimšanas un mirstoši cilvēki praksē, pasliktinājies veselības stāvoklis hroniski slimiem pacientiem. Šobrīd ir īpaši nepatīkams periods, atzīst ģimenes ārste no Liepājas Linda Reicle. Tajā pat laikā ir jādara ikdienas darbs, aprūpējot gandrīz 3000 pacientu un jāsaglabā darba spējas. Pandēmijas stāsta pozitīvie ieguvumi ir iespēja veikt konsultācijas attālināti, kas atvieglo darbu vienkāršākos gadījumos. Kā Covid-19 ietekmēja ģimenes ārstes praksi un kāda ir situācija pašlaik? Linda Reicle Liepājā sāka strādāt pirms diviem gadiem, tieši brīdī, kad Latvijā sākas pandēmijas sāga. Tagad, atskatoties uz šo laiku, ārste pati brīnās, kā izdevies pārņemt citu ārstu prakses un vēl izturēt pandēmijas slogu. Ārstes Lindas Reicles praksē ir trīs palīgi, no nākamā gada viņa trešo cilvēku algos pati, pretējā gadījumā strādāt ar gandrīz 3000 pacientiem, esot neiespējami. Linda Reicle bija viena no ģimenes ārstēm, kurai nācās p

  • No sirds negribas braukt prom. "Doždj" galvenais redaktors Tihons Dzjadko

    09/12/2022 Duración: 07min

    Pēc tam, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šonedēļ atņēma apraides atļauju Krievijas neatkarīgajam televīzijas kanālam TV "Rain", kas plašāk pazīstams ar nosaukumu "Doždj", Latvijas Radio ierakstu sērijā "Cilvēks ziņu virsrakstos" sarunājās un centās izzināt "Doždj" galveno redaktoru Tihonu Dzjadko. Dienu pirms NEPLP lēmuma pasludināšanas par apraides atļaujas anulēšanu "Doždj" Latvijas Radio satika Dzjadko pie Ziemassvētku tirdziņa Vecrīgā. Aiz izgreznotajiem namiņiem, kur pārdod karstvīnu, mirdzēja lielā egle un skaisti sniga sniegs, bet viņš stāvēja vientuļš, skumjš un nomākts. Atzinās, ka nevar sakopot domas. Sarunas laikā Dzjadko labi nostādītā balss atkal skanēja pārliecinoši, nervozu atmosfēru radīja tikai īsziņas, kas nepārtraukti pienāca uz galda noliktajā telefonā. Cerība, ka NEPLP, novērtējot šī telekanāla lomu Krievijas noziedzīgās politikas izgaismošanā, pēc trim noteikumu pārkāpumiem tomēr vēl dos iespēju labot ēterā pieļautās kļūdas, izdzisa otrdienas rītā.  Valst

  • Daudzdzīvokļu māju renovācija: nosiltinātas mājas iedzīvotājs Kaspars Loža

    07/12/2022 Duración: 04min

    Līdz ar energoresursu cenu straujo kāpumu šogad virknei daudzdzīvokļu māju visā Latvijā īpaši aktuālas kļuva arī iedzīvotāju diskusijas par ēku renovāciju. Ziņu virsrakstos šogad bieži dzirdēts, ka interese par māju siltināšanu pieaugusi, bet lai, tiktu līdz būvdarbiem, mājokļu īpašniekiem jācīnās ar daudziem izaicinājumiem. Rubrikā "Cilvēks ziņu virsrakstos" nupat atjaunotas mājas iedzīvotāja Kaspara Ložas stāsts. "Tas ir padomju laika projekts, kuru mūsdienās dēvē par "jauno lietuviešu projektu" un burtiski tik tikko mājai pabeidzām renovāciju tieši pirms apkures sezonas." Tas ir Dzelzavas ielas 90 nama iedzīvotājs Kaspars Loža. Nupat renovētā daudzdzīvokļu māja Purvciemā izceļas uz konkrētā kvartāla fona, jo citi nami līdzās nav atjaunoti. Mājas iedzīvotāji par renovāciju vienojošies jau pirms pāris gadiem novecojušo komunikāciju dēļ, bet energoresursu cenu kāpums jau kopš pagājušā gada bijis papildu impulss vairs mājas atjaunošanu neatlikt. Kaspars stāsta, ka šogad arī var salīdzināt, ka iepriekš dzīvo

  • Vjačeslavs Dombrovskis ar pārsteigumu, bet bez aizvainojuma par vēlēšanu rezultātiem

    05/12/2022 Duración: 06min

    14. Saeimas vēlēšanu rezultātā valdības deklarācijas finišam tuvojas „Jaunās Vienotības”, „Apvienotā saraksta” un Nacionālās apvienības politiķi. Vēlēšanu rezultāti gandarījumu nenesa Saeimas veterāniem „Saskaņai”’. Vēlētāji sodīja arī iepriekšējā valdībā strādājušos „Konservatīvos” un „Attīstībai/Par”. Kopā ar citiem „Attīstībai/Par” kolēģiem uz dalību aktīvā politikā tālākā nākotnē skatās bijušais parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis. Saeima bez „Saskaņas” frakcijas ir nepierasts skats katram, kurš seko līdz notikumiem Saeimā. Tikšanu nedaudz virs 3% varēja prognozēt no „Konservatīvo” reitingiem jau vismaz gadu. Savukārt „Attīstībai/Par” drāma par būšanu virs vai zem 5% barjeras iekļūšanai Saeimā risinājās vēl apmēram diennakti pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas. Intriga beidzās zaudētājos. Šādu iznākumu pirms vēlēšanām prognozēja retais, tai skaitā tas bijis pārsteigums arī Vjačeslavam Dombrovskim, kurš partijai „Latvijas attīstībai” pievienojās pusgadu pirms vēlēšanām. Pirms pāris gadiem viņa prognoze p

  • Fotožurnālists Edijs Pālēns: Padomju pieminekļu demontāža ir vairāk nekā 30 gadu notikums

    02/12/2022 Duración: 05min

    Šogad vairākus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ziņu virsrakstos daudzkārt bija lasāms par padomju pieminekļu demontāžu Latvijā. Kopumā nojaukti jau vairāk nekā 120 objektu, kurus noteica Saeima un pašvaldības. Objektu vidū ir arī lielākais Baltijas padomju piemineklis Uzvaras parkā, Rīgā, kura demontāža sabiedrībā raisīja ļoti lielu rezonansi. Notiekošajam līdzi sekoja daudzi cilvēki, kuri centās vēsturisko brīdi iemūžināt, stāvot pēc iespējas tuvāk piemineklim, taču ierakstu sērijas „Cilvēks ziņu virsrakstos” šī stāsta varonis nebija ne īsti tuvu notikuma vietai, ne arī pie ekrāna. Tomēr viņa caur kameras aci iemūžināto sociālajās platformās ir aplūkojuši jau vismaz pusotru miljonu reižu. Tas ir Nacionālās informācijas aģentūras LETA fotožurnālists Edijs Pālēns. „Tajā brīdī, kad tas tiešām gāzties, tad es ātri ieslēdzu aparātu un sāku bildēt. Pirmie desmit kadri bija neasi, bet man kopsummā sanāca 250 kadri. Gandrīz kā video sanāca.” Līdz brīdim, kad teju 80 metrus augstā stēla kritīs, Nacionālās i

  • Pārtikas cenu straujā kāpuma ietekme. Vērtē rīdzinieki

    30/11/2022 Duración: 05min

      Šogad ziņu virsrakstos teju ik mēnesi publicēti inflācijas dati un rekordi, kā arī to ietekme uz iedzīvotāju pirktspēju un dažādām nozarēm. Viens no lielākajiem cenu kāpumiem ir tieši pārtikai. Rubrikā "Cilvēks ziņu virsrakstos" uzklausām vairākus rīdziniekus, kuri vērtē, kā šī gada straujā inflācija ietekmē viņu ikdienu un kādus taupības paradumus viņi ievieš savās mājsaimniecībās. Patēriņa cenas tieši pārtikai gada laikā pieaugušas par teju 30%. Inflācija skar visas produktu grupas, bet īpaši cēlusi cenas maizei, miltiem, rīsiem, vistas un liellopu gaļai, saldētām zivīm, pienam, biezpienam, sieram, sviestam, augu eļļai, cukuram, kā arī čipsiem. Purvciema apkaimē sastaptā pensionāre Ludmila saka, ka šī gada straujo cenu kāpumu jūt savā maciņā katru reizi, kad dodas pēc pārtikas. Viņai veikalā ierasti vajadzīga maize, piens un vistas gaļa un, kā liecina arī inflācijas dati, katra no minētajām produktu grupām krietni sadārdzinājusies. Savukārt no agrāk iecienītajiem saldumiem pensionāre tagad atsakās. T

  • Ukrainas karavīrs Oleksandrs Pogrebijskis. Jeb "Patriots" atgriežas frontē

    28/11/2022 Duración: 05min

    Šī gada centrālais notikums pasaulē, nenoliedzami, ir Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā. Karš, kuram negribēja ticēt ne Ukraina, ne pārējā pasaule. Var diezgan droši prognozēt, ka par gada cilvēku pasaulē dažādās aptaujās tiks atzīts Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš ir vedis kara plosīto valsti uz priekšu, par spīti neskaitāmajiem izaicinājumiem. Taču vairums komentētāju un ekspertu atzīst, ka patiesie šī gada varoņi ir meklējami frontes pirmajās rindās, ierakumos, jo, kā nereti tiek apgalvots – Ukrainas karavīri pašlaik cīnās par katru no mums. Tie ir gan esošie, gan bijušie karavīri, gan vienkārši patrioti, kuri savas dzimtenes aizstāvēšanu uzskata par pienākumu. Latvijas Radio šī gada ierakstu sēriju „Cilvēks ziņu virsrakstos” sākam ar Uģa Lībieša stāstu par vienu no viņiem – Oleksandru Pogrebijski. Ar Oleksandru Pogrebijski es pirmo reizi iepazinos pirms trijiem gadiem. Toreiz bija apritējuši pieci gadi kopš nelikumīgā referenduma par Krimas pievienošanu Krievijai un Oleksandrs

  • Uguns nelaimju mācība - jāizglīto cilvēki. VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis

    31/12/2021 Duración: 05min

    Aprit gads kopš Rīgā, Melnsila ielā, naktī uz 31. decembri nogranda sprādziens trīsstāvu dzīvojamā ēkā. Toreiz daļēji tika iznīcināta ēka un bojā gāja viens, bet ievainoti tika vairāki iedzīvotāji. Pēc vairākiem mēnešiem, aprīļa beigās, traģisks ugunsgrēks izcēlās hostelī, Merķeļa ielā, Rīgā. Šīs divas nelaimes ir šī gada noslēdzošā rubrikas "Cilvēks ziņu virsrakstos" ieraksta pamatā. Pēc aizvadītā gada lielākajām ugunsnelaimēm vai gāzes sprādzieniem un citām traģēdijām, kas 2021. gada statistiku iekrāsojušas „īpaši melnu”, ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir pārdomājis iemeslus. Un tā - dienests no nākamā gada uzsāks pilotprojektu. Tajā personas, kuras uzskatāmas par riska grupu, izglītos ugunsdrošības jautājumos. Stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieku Mārtiņš Baltmanis. Saruna ir par samērā traģiski aizvadīto gadu, lielām uguns nelaimēm, gāzes sprādzieniem un mācībām, kas no šiem notikumiem gūtas. Mārtiņš Baltmanis ir pārliecināts, ka visādā ziņā aizvadītā gada spilgtāka

  • Deputāts Možvillo: Bija pat gandarījums par lūgumu aiziet no valdības

    29/12/2021 Duración: 05min

    Reti ir tāds gads, kad neuzvirmo runas par valdības stabilitāti vai pat krišanu. Šogad šādas korekcijas nolēma ieviest premjers Krišjānis Kariņš no Jaunās Vienotības, ar pārējiem partneriem vienojoties par teju izirušās partijas KPV LV izslēgšanu no koalīcijas un par ministru amatu pārdali. Tolaik KPV LV frakciju vadīja Māris Možvillo, kurš pašlaik ir partijas „Par cilvēcīgu Latviju” valdes loceklis un frakcijas „Neatkarīgie” deputāts. Piecu politisko spēku veidotai koalīcijai lēmumu pieņemšana nesokas viegli. To premjers Krišjānis Kariņš no „Jaunās Vienotības” atkārtoja faktiski no koalīcijas līguma parakstīšanas dienas. Sarežģījumi pieauga Covid-19 laikā, valdībai saņemot pārmetumus par vienotas vīzijas trūkumu par saistībā ar pandēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem un to pārskatīšanu. Taču tieši ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga pāreja no KPV LV uz Nacionālo apvienību un tam sekojošā demisija šopavasar noveda līdz koalīcijas turpmāko attiecību pārskatīšanai. Vitenbergs savu pāreju uz Nacionālo apvi

  • Mācītājs un apbedītājs Andrejs Kostaļeba Covid pandēmiju redz dažādās tās izpausmēs

    27/12/2021 Duración: 05min

    Aizvadītajā gadā piedzīvojām nu jau kārtējo Covid saslimstības uzliesmojumu, arī mirstības rekordus un veselības aprūpes sistēmas pārslodzi. No šiem visem pārdzīvojumiem gada nogalē noteikti iznākam ar lielākām zināšanām par vīrusu, taču cilvēki tāpat slimo un mirst, un Latvija, diemžēl, ir gozējusies šo topu galvgalī. Taču arī tas virkni iedzīvotāju, pat to, kuri Covid izraisītu nāvi redz ikdienā, nespēj pārliecināt par vakcinēšanos. Andrejs Kostaļeba Covid pandēmiju redz dažādās tās izpausmēs. Viņš ir Priekules vasarassvētku draudzes macītājs un vietējā apbedīšanas biroja vadītājs.

  • Inga Krišāne: Skolēnu dziesmu un deju svētki - pieredzes bagāža dažādās temperatūrās

    24/12/2021 Duración: 05min

    Gan sekmēti, gan bremzēti, gan dažādu pretrunīgu viedokļu pavadīti, Latvijā tomēr šogad notika XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Visbiežāk tos dēvēja par e-dziesmu svētkiem, kas gan nav īsti precīzi, jo lielākā daļa norišu tomēr notika klātienē, tikai pilnīgi citā formātā nekā ierasts. Citādie vai tuvplāna svētki – tā tos dēvē Inga Krišāne no svētku rīkotāju komandas. Tieši viņas koncepcija vēl pirms pandēmijas uzvarēja konkursā par Skolēnu svētku māksliniecisko risinājumu, bet šogad to ļoti ātri un radoši nācās pielāgot pandēmijas situācijai. Tradicionālais svētku gājiens Rīgā tādējādi pārtapa par dziesmu un deju ceļu "Saulesvija", kas šovasar izvijās cauri visām 42 Latvijas pašvaldībām. Inga Krišāne bija "Saulesvijas" autore un režisore. "Šie ir 800 grami, kuros ir apkopoti visi XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Visas norises, process," Inga Krišāne uz studiju paņēmusi līdzi gada nogalē izdoto grāmatu, kas atspoguļo šī gada svētkus. Aprakstus un vizuālos materiālus papildina arī karte,

  • Lemberga krimināllietas prokurors Juris Juriss procesu salīdzina ar stafetes skrējienu

    22/12/2021 Duración: 05min

    Tiesas process pirmajā instancē ilga 12 gadus. Krimināllieta bija viena no apjomīgākajām Latvijas vēsturē, un nozīmēts bija pusotrs tūkstotis tiesas sēžu. Šādi tiek raksturots viens no šogad apspriestākajiem tiesas procesiem – Aivara Lemberga krimināllieta. 22. februārī lietā pasludināja saīsināto spriedumu. Krimināllietas prokurors Juris Juriss procesu salīdzina ar stafetes skrējienu. Šobrīd process vēl nav galā, taču pirmais etaps stafetē ir noslēdzies. Nepilnus divpadsmit gadus ilga pirmās instances tiesa tā dēvētajā Lemberga krimināllietā. Pie lietas strādāja un darbu joprojām turpina prokurors Juris Juriss, tiesā uzturot apsūdzību Aivaram Lembergam, viņa dēlam Anrijam Lembergam un uzņēmējam Ansim Sormulim. Laiku, kad sāka strādāt pie lietas, Juris Juriss raksturo kā intensīvu, brīžiem izaicinošu darbu. "Atmiņā ir palicis: vairāki kabineti - mans, manu kolēģu kabineti, kuri piekrauti pilni ar dokumentiem. Ik pa brīdim prokurora galva parādās virs dokumentu kaudzes. Kaut kur skrienam no viena kabineta

  • Latviete Ieva Hertela – "Taliban" laikos evakuēta no Kabulas, cer Afganistānā atgriezties

    20/12/2021 Duración: 05min

    Afganistāna šogad bieži ir nonākusi ziņu virsrakstos, jo pēc 20 gadiem valstī pie varas atgriezās radikālais grupējums „Taliban”. Pēc talibu kaujinieku ienākšanas Afganistānas galvaspilsētā Kabulā desmitiem tūkstošiem vietējo un ārzemnieku steidza pamest valsti. Viņu vidū bija arī latviete Ieva Hertela, kura Afganistānā strādāja Eiropas Savienības projekta ietvaros. Vairākus mēnešus pēc notikušā Ieva neslēpj, ka viņai ir ļoti žēl Afganistānas iedzīvotāju, kuri cieš no talibu bargā režīma. Taču latviete cer, ka kādudien viņa atkal varēs atgriezties šajā valstī. Afganistānas galvaspilsēta Kabula 2021. gada 15.augustā bez cīņas krita grupējuma "Taliban" rokās. Taču pirms tam talibi vairākus mēnešus veica ofensīvu visā valstī, jo par karaspēka izvešanu no Afganistānas bija paziņojušas Amerikas Savienotās Valstis. Īsā laikā grupējums iekaroja provinci pēc provinces. Ar automātiem bruņoti "Taliban" kaujinieki Kabulas ielās šokēja gan vietējos, gan ārvalstniekus. Bailēs par savu drošību daudzi mēģināja pamest pil

página 1 de 5